ECT: Krievija Beslanā neizdarīja visu, lai glābtu ķīlniekus 1
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien atzinusi, ka, risinot Beslanas ķīlnieku krīzi, kas prasīja 330 dzīvības, Krievija 2004.gadā pieļāvusi “nopietnas nepilnības”.
Tiesa norādīja, ka, neskatoties uz iepriekš saņemto informāciju par terorakta plānošanu, Krievijas varasiestādes “nedarīja pietiekami daudz, lai apturētu teroristu pulcēšanos un gatavošanos”, kā arī nepastiprināja skolas apsardzi.
Ar prasību ECT bija vērsušies 409 Krievijas pilsoņi, kas vai nu izdzīvojuši slaktiņā, vai arī ir upuru tuvinieki. ECT lika Krievijai kompensācijās maksāt 3 000 000 eiro.
Spriedums jau izpelnījies Kremļa nosodījumu. No tiesas puses apgalvot, ka Krievijas varasiestādes nav spērušas pienācīgus soļus, lai uzbrukumu novērstu, ir nepieņemami, norādīja Kremlis.
Tiesa drošības operācijas plānošanā un vadīšanā konstatēja “nopietnas nepilnības”, operācijai nav bijis oficiālas vadības, un tā rezultātā pieņemti kļūmīgi lēmumi un nav bijis vajadzīgās koordinācijas.
Tanku lielgabalu, granātmetēju un liesmu metēju izmantošana bija pārmērīga, un šo soļu dēļ pieaudzis upuru skaits, teikts tiesas paziņojumā.
2004.gada 1.septembrī smagi bruņotu kaujinieku grupa Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā par ķīlniekiem sagrāba aptuveni 1100 bērnu, viņu vecāku un skolotāju, pieprasot Krievijas valdībai apturēt karadarbību Čečenijā un tās spēku izvešanu.
Ķīlnieku krīze ilga divas diennaktis un beidzās 3.septembrī ar skolas ēkas ieņemšanu triecienā, kas izvērtās par haotisku asinspirti ar 332 bojāgājušajiem, no kuriem puse bija bērni.
