Eiropa par mata tiesu izvairījusies no liela mēroga katastrofas, ko mēģinājusi izraisīt Krievija. Atklātas notikušā detaļas 0
Eiropā tikai brīnuma dēļ nav notikusi liela mēroga katastrofa. Vācijas sabiedrisko mediju WDR, NDR un laikraksta “Süddeutsche Zeitung” žurnālistu kopīgā izmeklēšanā, atklāts, ka aiz virknes noslēpumainu sprādzienu loģistikas noliktavās Leipcigā, Varšavā un Birmingemā, kas satricināja Eiropu 2024. gada vasarā, visdrīzāk slēpjas Krievijas militārais izlūkdienests (GRU), raksta vācu izdevums “Bild”.
Konfidenciālā izmeklēšanā žurnālistiem izdevās identificēt vairākus aizdomās turamos.
Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, nezināmi ļaundari bija ievietojuši pašu izgatavotus spridzekļus masāžas spilvenos un seksa rotaļlietās, kas pēc tam tika ievietotas pakās ar taimeriem un nosūtītas piegādei caur vairākām valstīm.
Viena no šīm pakām bija paredzēta nosūtīšanai uz Londonu, taču reisa aizkavēšanās dēļ tā netika ielādēta lidmašīnā un uzsprāga uz zemes – konteinerā Leipcigas lidostas teritorijā. Tikai pateicoties šai nejaušībai, izdevās izvairīties no cilvēku upuriem.
Žurnālisti pirmo reizi publicējuši fotogrāfijas no sprādziena vietas, kas uzskatāmi parāda, cik nopietnas būt bijušas sekas, ja ierīce būtu eksplodējusi gaisā.
Nākamajās divās dienās pēc Leipcigas sprādziena līdzīgi sūtījumu ugunsgrēki notikuši loģistikas centros pie Varšavas un Birmingemas. Neviens cilvēks šajos incidentos nav cietis, taču dzēšanas darbi ilguši stundām.
Sūtījumi ar spridzekļi, pēc žurnālistu datiem, sagatavoti Lietuvas galvaspilsētā, kas liecina par labi organizētu un starptautiski koordinētu operāciju.
Aizdomās turētas vismaz desmit personas vairākās valstīs. Aizturētie ir no Lietuvas, Polijas, Anglijas un Bosnijas un Hercegovinas. Daudzi no viņiem, iespējams, pat nav zinājuši, kam patiesībā kalpo.
GRU izmantotie cilvēki tiek dēvēti par „vienreizējās lietošanas aģentiem”.
Tie nav oficiāli slepenie dienesta darbinieki, bet gan piesaistītas personas, kurām uztic „netīro darbu”. Viņu vervēšana un saziņa bieži notiek, izmantojot ziņapmaiņas vietni “Telegram”.
Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta prezidents Bruno Kāls uzskata, ka Maskavas rīcība ir mēģinājums “destabilizēt politisko vidi un sabiedrību”, lai mazinātu Rietumu atbalstu Ukrainai.
Krievija šos apgalvojumus ir noraidījusi, nosaucot tos par “paranoju un sazvērestības teoriju”.
“Lidmašīna varēja aizdegties, visi lidmašīnā esošie cilvēki varēja iet bojā, tā varēja nogāzties uz dzīvojamām mājām. Tieši tāpēc mēs šo uzskatām par ārkārtīgi nopietnu apdraudējumu,” norādījis NATO pārstāvis Džeimss Apaturajs.
