Eiropas Komisija aptur Vācijas un Francijas firmu apvienošanos 0
Francijas un Vācijas mašīnbūves firmu “Alstom” un “Siemens” plānoto apvienošanos, lai varētu konkurēt ar Ķīnas uzņēmumiem ātrgaitas vilcienu būvē, apturējis Eiropas Komisijas lēmums, ka plānotais darījums ir “nesaderīgs” ar ES iekšējā tirgus noteikumiem.
Ķīna apiet ES konkurences likumus
EK savā pagaidu ziņojumā brīdinājusi, ka plānotā apvienošanās var tikt noraidīta, ja firmas nepiekritīs atbrīvoties no saviem dzelzceļa īpašumiem.
Šis darījums tika uzskatīts par prioritāti gan Parīzē, gan Berlīnē, kas grib izveidot Eiropā spēcīgu dzelzceļa firmu, kas spētu konkurēt ar Ķīnas uzņēmumiem. Plāna neizdošanās varētu radīt nopietnas politiskas sekas, mudinot komisiju pārskatīt tās izvirzītos konkurences kritērijus, atzīmē izdevums “Politico”. EK atzīmē, ka apvienošanās nevarētu tikt īstenota, ja abas firmas nepiedāvās veikt būtiskas izmaiņas to uzņēmumos Eiropā, īpaši minot ātrgaitas vilcienus, brīdinājuma un kontroles sistēmas, reģionālos dzelzceļus un metro sistēmas. EK stingrā nostāja pret “Railbus” izveidošanu – līdzīgi aviācijas smagsvaram “Airbus” – ir trieciens Vācijas kancleres Angelas Merkeles nostājai, kura paudusi neapmierinātību ar ES konkurences likumu, kas ierobežo Eiropas firmu centienus apvienot spēkus, lai izaicinātu Ķīnas konkurentus.
Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs paudis pārliecību, ka EK izvirzītos iebildumus var atrisināt, un apliecinājis apņēmību izveidot vienu no pasaules līderiem dzelzceļu jomā. Ķīnas centienus īstenot ekonomisko ekspansiju ES dalībvalstīs Austrumeiropā apgrūtina stingrie konkurences likumi, tāpēc Pekina ir pievērsusies Balkānu valstīm Serbijai, Melnkalnei un Bosnijai un Hercegovinai, kurām nav pieejami ES fondi un nav jāievēro ES regulas. Ķīnas prestižākais 2,4 miljardu eiro projekts Viduseiropā ir ātrgaitas dzelzceļš starp Belgradu un Budapeštu, kas dos iespēju nokļūt no Serbijas galvaspilsētas Ungārijas galvaspilsētā mazāk nekā trijās stundās līdzšinējo astoņu stundu vietā.
Globāla konkurence spēcina partnerus
Briselē bažījas, ka Francijas un Vācijas firmas “Alstom” un “Siemens” pēc to apvienošanās būs tik dominējošas Eiropā, ka noslāpēs konkurenci ES dzelzceļu tirgū,
kaitējot patērētājiem, atzīmē “Politico”. Varētu izveidoties situācija, ka nacionālajiem dzelzceļa tīkliem būtu daudz mazāk iespēju gūt izdevīgus noteikumus pasažieru un kravu pārvadāšanā. ES konkurences komisāre Mārgreta Vestagere skeptiski izteikusies par nepieciešamību apvienot ES svarīgākās rūpniecības nozares. Pēc viņas vārdiem, “sekmīgas firmas būs tās, kas ir gatavas sacensties globālas konkurences spožajā gaismā, jo tās ir efektīvi strādājušas pašmājās, lai sniegtu labākus pakalpojumus klientiem”. Viņasprāt, “čempioniem, kas Eiropai vajadzīgi, nav jābūt lutinātiem favorītiem, kuri atbrīvoti no nepieciešamības sacensties Eiropā”.
Daži no iebildumiem pret lielfirmu apvienošanu saistīti ar atsevišķu dalībvalstu nacionālajām interesēm. EK ziņojumā norādīts, ka darījums (par “Alstom” un “Siemens” apvienošanos) kaitētu konkurencei ES “ievērojamā daļā”. Firmas “Siemens” izpilddirektors Džo Kezers paudis vilšanos par Briseles nostāju un brīdinājis, ka Vācijai vajadzētu būt gatavai arī situācijai, ja “Eiropas projekts izirst”.
Viņš atzina, ka sadarbība Eiropas mērogā joprojām būtu labākais modelis Vācijai: “Eiropai vajadzīga kopēja tirdzniecības politika, lai spētu konkurēt pasaulē, taču Vācijai ir arī vajadzīgs “plāns B”.”
Firmu “Alstom” un “Siemens” pārstāvji pauduši apņēmību turpināt sarunas ar Eiropas Komisiju, būdami pārliecināti par darījuma veiksmi. EK jāpieņem galīgais lēmums šajā lietā līdz 28. janvārim.
