Eiropas nauda laukiem nav “apēdama dāvana”. “LA” analizē tās izmantojumu 2
Pagājušajā gadā Lauku atbalsta dienests izmaksājis 418 miljonus eiro, un tas ir par 16% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad ir plānots izmaksāt jau 433 miljonus eiro. Līdzīga tendence arī vērojama TOP 100 uzņēmumu sarakstā, piemēram, 2014. gadā 100 lielākajiem maksājumu saņēmējiem tika novirzīta summa 70,2 miljonu apmērā, kamēr pērn – 62,4 miljoni eiro.
“LA” jau rakstīja, ka jaunajā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā kopumā Lauku attīstības programmai paredzēti 1,5 miljardi eiro, tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem – 1,6 miljardi eiro, bet rīcības programmai zivsaimniecības attīstībai – 183,6 miljoni eiro. Turklāt jaunais ES fondu plānošanas periods lauksaimniecībā sācies ļoti intensīvi atšķirībā no dažām citām jomām, kurās ES finansējuma apgūšana ievērojami kavējas.
Lauku atbalsta dienestā (LAD) teic, ka no jaunā perioda finansējuma jau 2015. gadā lauksaimniekiem izmaksāti gandrīz 40 miljoni eiro. Kaut tradicionāli biežāk dzirdami pārmetumi par valsts iestāžu darbu, šoreiz uzņēmēji Lauku atbalsta dienesta darbu uzteic. Piemēram, runājot par zivju fondiem, SIA “Karavela” vadītājs Andris Bite teic, ka uzņēmumā nav izjutuši problēmas ar šo fondu pārejas posmu, jo Zemkopības ministrijas un LAD aktīvas darbības rezultātā jaunā plānošanas perioda attiecīgie fondi bija pieejami daudz agrāk nekā ES fondi citu ministriju administrācijā, no kuriem visi joprojām vēl nav atvērti.
