Eiropeisks pretspars Holivudai 0
Pirms nedēļas Strasbūrā jau astoto reizi tika pasniegta Eiropas Parlamenta (EP) filmu festivāla “LUX Prize” jeb “Gaismas balva”, ko ieguva nupat Rīgā norisējušajā Eiropas Kinoakadēmijas balvas ceremonijā triumfējusī Pāvela Pavļikovska filma “Ida”.
Ar šo balvu un pēdējo trīs gadu jauninājumu – triju filmu finālistu izrādīšanu visās ES dalībvalstīs, to finansējot no EP komunikāciju budžeta, – Eiropas Parlaments tiecas veidot vienotu Eiropas kino platformu kā alternatīvu pasaules kino milžu diktātam, kā arī rosina diskusiju par eiropeisku identitāti.
Šī gada “LUX Balvas” labāko filmu trijnieks bija mākslinieciski un naratīvi visai atšķirīgs – melnbaltais poļu šedevrs “Ida”, slovēņu jaunā režisora Roka Bičeka svaigā debijas filma “Klases ienaidnieks” un franču feministiskā viļņa pārstāves, režisores Selīnas Siammas filma “Meiteņu banda”. “Katru gadu Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Francijā un citās Eiropas valstīs top ievērojams skaits filmu, taču 90% no tām cilvēki neredz, jo tās netiek izplatītas viņu valstī, viņu valodā. Galvenā ideja, veidojot “LUX balvu”, bija dot iespēju filmām, kas stāsta lokālus Eiropas stāstus, nokļut pie sava skatītāja. Šīs filmas liecina, ka par spīti mūsu atšķirībām mums visiem ir ļoti līdzīgas problēmas un idejas,” uzsver Dorisa Paka, bijusī EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja. Latvijā veidotās filmas gan pagaidām nav bijušas starp augsta ranga Eiropas kino profesionāļu žūrijas izraudzītajām EP filmu festivāla balvas kandidātēm.
“Eiropas Parlamenta balva dod iespēju ne tikai konkrētai filmai, bet arī visam nacionālajam kino,” ir pārliecināts slovēņu režisors Roks Bičeks. Viņš ir gandarīts, ka filmai “Klases ienaidnieks”, kuras budžets bijis tikai 300 000 eiro, pievērstā uzmanība iezīmējusi Eiropas kino kartē arī visu viņa dzimteni Slovēniju. “Mēs nevarētu atļauties milzīgos ieguldījumus, ko filmas popularizēšanā deva šī balva. Jāsaprot, ka Eiropas kino bez atbalsta nevar konkurēt ar ASV, Indijas, Ķīnas kino industrijām, viņi mūs vienkārši aprītu. Atsevišķi esam pārāk vāji, bet apvienojoties tomēr spējam radīt ievērojamu pretsparu. Tikpat nepieciešamas būtu lielāks Eiropas likumdošanas institūciju atbalsts, lai gan jau tagad pastāv vairāki mehānismi, piemēram, programma “Media”, “LUX balva”, tomēr mazās ES dalībvalstis joprojām ir mazā brāļa lomā, tāpēc nepieciešams atbalsts īpaši šo valstu kino. Kino ir vienīgā cerīgā iespēja, kā radīt kopēju valodu mūsdienās, kad tautām pastāv tik daudz atšķirīgu interešu,” uzsver R. Bičeks.
