No “Undīnes” līdz “Ekociematam” 5
Viesošanās dienā omrači rīko saietu savā lepnajā guļbūvē, ekociemata sabiedriskajā ēkā, kuru rakstos sauc par amatu un novadpētniecības centru. Lielajā istabā kuras krāsns, smaržo pēc šokolādes un cidonijām – biedrības sievas no tikko ievāktās ražas izmēģina jaunu našķu recepti. Uz lielā galda saridātas burkas un paciņas ar tējām, kas gatavotas no pašu pļavās lasītiem augiem. Pie lielā loga iekārtojusies jaunā paaudze – katrs kaut ko lipina un veido no māla. Omulīgi.
Ekociematiem mēdz būt dažādas darbības formas, skaidro Andra. Omrači nonākuši pie atziņas, ka viņiem piemērotāks ir modelis, kad starp vairākiem punktiem reģionā notiek ideju apmaiņa, kopīga darbošanās, izmēģinot arī jaunas lietas. Līdzīgi kā šodien lielajā istabā tiek organizētas sanākšanas draugiem, paziņām un citiem radošiem cilvēkiem, kā arī ļaudīm no radniecīgām biedrībām. Citreiz piekraujot pilnu mašīnu ar tējas zālēm, mērcēm, dārzeņiem, un citām izejvielām un braucot pie kāda viesos, lai pastāstītu un parādītu, ko visu no lauku labumiem var iegūt un pagatavot.
Viena no ciemu vietām ir biedrības “Undīne” Pasaku māja Jūrmalā, kur, Ingum un Andrai darbojoties ekokopienas apstākļos, izšķīlās ekociemata ideja. Pie zemes tikuši, pateicoties Seņkānu ģimenes dāvinājumam.
Vasarās “Ekociemats” rīko bērnu un pieaugušo nometnes, kad visi brien pa tuvējām pļavām un mācās augu bagātību. Zinātājam pļava ir gan ārstniecības augu krātuve, gan dārzeņu dobe. Andrai nācis kā atklājums, ka dabā var ievākt tik daudz ikdienas pārtikā lietojamu augu, piemēram, pienenes, nātres, virzu, gārsu, diždadzi. Tāpēc nešauboties viens no omraču darbības virzieniem arī turpmāk būs vides izglītība.
