Ekociemati Latvijā 0
Pirms pāris gadiem finišēja sešu Baltijas jūras reģiona valstu starptautiskais projekts “Ekociemati ilgtspējīgai lauku attīstībai”, kura uzdevums bija apzināt savas valsts ekociematus un izveidot rokasgrāmatu, kā veidojami ekociemati.
Projekta koordinatore Latvijā, ekonomisko zinātņu doktore Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta lauku vides attīstības nodaļas vadītāja Daina Saktiņa stāsta, ka tolaik Latvijā apzinājuši deviņus ekociematus un pat uzrakstījuši tiem attīstības stratēģiju. Vairumā gadījumu ekociemata iniciatori bijuši pilsētnieki, kas vēlējās uzsākt dzīvi laukos. “Es redzēju pie atsevišķiem pilsētniekiem, kas bija pārcēlušies vai vasarās vēlējās dzīvot lauku mājās zem karoga “Ekociemats”, ka viņiem ir ļoti daudz jāmācās. Patiesībā omes savās lauku mājās ir daudz tuvāk ekociemata idejai nekā viņi,” secinājusi D. Saktiņa.
No deviņiem projektā apzinātajiem ekociematiem šodien savu darbību turpina divi. Viens no iemesliem, kāpēc par ekociematu sevi vairs nesauc “Dziesmas”, kas atrodas Krāslavas novada Indras pagastā, ir līdzekļu un cilvēku trūkums, saka tā idejas iniciators Aleksejs Abramovs. “To var atļauties bagātas valstis, mums jādomā, kā izvilkt no algas līdz algai, turklāt ideja taču ir domāta cilvēku kopumam, viens to nevar pavilkt,” viņš atzīst. “Dziesmas” tagad ir vieta ar trim mājām, kuras lielākoties tiek apdzīvotas vasarā.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
