Enzīms saēd plastmasu 2
Starptautiskai zinātnieku komandai no Lielbritānijas, ASV un Brazīlijas izdevies izstrādāt īpašu enzīmu, kas spējīgs “saēst” polietilēna teraftalātu jeb PET – galveno izmantoto materiālu plastmasas pudeļu ražošanā.
Zinātnieki atklājumu veica, kad pētīja PETase struktūru – dabisku enzīmu, kas, domājams, attīstījies Japānas atkritumu pārstrādes centrā, ļaujot nesen atklātajai Ideonella sakaiensis baktērijai izmantot plastmasu kā pārtikas avotu. Zinātnieki centās noskaidrot, kā enzīms attīstījies, cerot saprast, vai to nevarētu uzlabot. Taču viņiem netīšām izdevās radīt enzīmu, kas ir vēl labāks PET plastmasas “saēšanā”. “Kaut arī uzlabojumi ir nelieli, atklājums pierāda, ka šos enzīmus vēl ir iespēja attīstīt, tuvinot mūs jaunam atkritumu pārstrādes risinājumuam,” norādīja Lielbritānijas Portsmutas universitātes profesors Džons Makgīhans. Lai ģenerētu PETase enzīma 3D modeļus, zinātnieki izmantojuši Lielbritānijas nacionālo “Diamond Light Source” sinhrotronu, kuru var nosaukt arī par milzīgu mikroskopu. PETase gadījumā zinātnieki izmantojuši rentgenstarus, kas 10 miljardus reižu spožāki par Sauli, tādējādi liekot rentgenstariem kalpot kā spēcīgam mikroskopam, ar kuru redzēt atomus. Pētot PETase enzīmu, zinātnieki tam izraisījuši mutācijas, tādējādi iegūstot jaunu enzīmu, kas plastmasas saēšanā ir labāks nekā dabiskais PETase enzīms. Turklāt tas spējot “saēst” arī polietilēna furandikarboksilātu (PEF), kuru kā PET plastmasas aizvietotāju izmanto arvien biežāk.
