ES brīdina par pēcbreksita Lielbritānijas konkurenci 0
Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien brīdināja, ka Lielbritānija var kļūt par nopietnu sāncensi, šādu nostāju paužot tikai dažas stundas pēc konservatīvo uzvaras Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās, ar ko lielā mērā apzīmogota valsts
aiziešana no bloka.
ES līderi, tiekoties Briselē, gan arī pauda atvieglojumu, ka britu vēlētāji nākuši klajā ar skaidru vēstījumu, pieliekot punktu krīzes pirmajai daļai, kas vilkusies trīs gadus.
Francijas un Vācijas vadībā ES valstis norādīja, ka bez kavēšanās jāķeras pie tirdzniecības līguma, ko iecerēts panākt līdz 2020.gada beigām, līderiem vienlaikus uzsverot, ka jebkādos jaunos risinājumos jāsaglabā Eiropas vērtības un normas.
“Nav runa, ka vienošanās būtu jāpanāk par katru cenu,” sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
“Sarunas būs galā, kad rezultāti būs līdzsvaroti un garantēs cieņu attiecībā uz dažādiem problēmjautājumiem,” sacīja bijušais Beļģijas premjers.
Lielbritānija, kad tā būs izstājusies no ES, būs ekonomisks “sāncensis pie mūsu durvīm”, norādīja Vācijas kanclere Angela Merkele, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons brīdināja, ka Londona var kļūt par “negodīgu konkurentu”.
Šādi tiek paustas bažas, ka Lielbritānija var kļūt par “Singapūru pie Temzas” – tirdzniecības centru, kur multinacionālās korporācijas var piekļūt ES plašajam tirgum, nespēlējot pēc noteikumiem.
“Runas par tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju saistās ar lielām raizēm. Tās nebūs vieglākas par tām, kas bija par izstāšanās vienošanos,” prognozēja Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.
Nīderlandes interesēs ir “iespējami plaša” vienošanās ar Londonu, arī attiecībā uz tirdzniecību, zivsaimniecību un sadarbību drošības jomā, ziņu aģentūrai ANP sasacīja premjers.
Rite atzina, ka viņam ir “zināms priekšstats par to, ko vēlas Boriss Džonsons”, plašāk šo tēmu neizvēršot, vien norādot, ka ideja par Singapūru pie Temzas ir “tikai un vienīgi sapņi”.
Brisele arī bažījas par straujo tempu, kādā Džonsons vēlas panākt tirdzniecības vienošanos, kā arī par iespējamiem britu centieniem graut vienotību pārējo 27 ES valstu vidū.
“Mūsu turpmākais laika grafiks ir ļoti liels izaicinājums,” atzina Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kas kopā ar ES vecāko sarunvedēju Mišelu Barnjē vadīs sarunas.
Lielbritānijai ES pametot, kā sagaidāms, 31.janvārī., “1.februārī mēs ķersimies pie darba,” viņa piebilda.
