Esam lauku meitenes un nūjojam 0
Vēstule no žurnāla “36,6 °C” konkursa “Nūjo ar prieku”.
Ir tāda velnišķīgi forša atkarība – kustību atkarība. Man prieks par cilvēkiem, kuriem tāda piemīt!
Dzīvoju Lietuvas pierobežā, Augstkalnē. Jau pasen vietējās meitenes man nelika mieru – viņām vajagot nūjot. Uzstāja tik ilgi, kamēr biju gatava vadīt grupu. Tā nu iznāca, ka vispirms sākām nūjot, bet tikai pēc tam šo māku apguvu kursos.
Ejam katru svētdienu. Darām to no septembra līdz aprīļa beigām, jo esam lauku meitenes, vasarā nav vaļas. Protams, daļai meiteņu jau nedaudz pāri 70, un dažam puisim vairs nav 80…
Allaž cenšos plānot maršrutu tā, lai atpakaļ būtu jāiet pa citu ceļu, lai netrūktu interesantu vietu, ko apskatīt. Tālākos maršrutos ņemam līdzi zāļu tēju, maizītes un pašu gatavotus gardumus. Mums ir arī savas Ziemassvētku eglītes svinības. Vispirms brienam mežā pa sniegu līdz ceļiem, lai atrastu visskaistāko eglīti. Nopurinām un izpušķojam.
Dodamies ceļā neatkarīgi no laika apstākļiem. Labi zinām, kāda ir iešana, ja plosās brāzmains vējš vai smidzina lietus, kā ir brist pa sniegu, nūjot pa aizsalušu ezeru vai apledojušu ceļu.
Dzintra Sirsone Augstkalnē
