– Vai esi runājies ar klasesbiedriem – kur viņi dodas pasaulē? Brauks mācīties uz ārzemēm? 1
– Kustība uz ārzemēm notiek – lielākoties aizlidos tie, kam vecāki jau strādā ārzemēs. Bet tas ir skaidrs, ka savā sulā vien arī nevajag vārīties. Izglītība ārzemēs vienā no mācību posmiem būtu tikai rekomendējama, jo sniedz pilnīgi citu dzīves apvārsni, uzlabo svešvalodu zināšanas. Tomēr lielākā daļa klasesbiedru grasās sākt studijas mūsu augstskolās. Jūtu, ka izvēli ietekmē nākamās profesijas perspektīvas, studiju ilgums. Nosacīti “lauku” skolā ir diezgan svarīgi mācīties tur, kur pēc iespējas ātrāk var sākt strādāt un nopelnīt iztikšanu. Ne visiem vecāki ir tik bagāti, lai varētu atļauties garus ārsta studiju gadus, dzīvošanu Rīgā. Daži, būdami “lauku” zēni un meitenes, paši nobijušies no Rīgas un tāpēc izvēlas tuvākās reģionālās augstskolas. Bet par ienesīgajām profesijām parasti uzskata programmēšanu, informācijas tehnoloģijas, kur darbs ar datoriem. Man ir paziņas, kuri jau skolā ar to pelnīja naudu, piepildot hobiju, un sasnieguši atzīstamu līmeni.
– Augstskolas nereti reklamējas – pabeidzis mūsu mācību iestādi, tūlīt būsi konkurētspējīgs aroda tirgū, atradīsi labu darbavietu.
– Tā saka, bet daudz būs no paša atkarīgs. Neviens tev ar karoti mutē zināšanas neielies.
– Kāds tev būs palicis atmiņā skolas laiks? Uzskati, ka saņēmi labu izglītību?
– Jāsecina, ka izglītība valstī atšķiras. Saldus skola nespēj iedot to, ko spēj kāda topa Rīgas skola. Man 12 gadi paskrēja ātri, un skolā vairāk nebiju, kā biju, jo hobijs, aizraušanās deva vairāk nekā tas, ko skolā nokavēju. Iedeva praktisku, reālu pieredzi, ko skolā neiedod. Esmu par izglītības reformām, jo esmu par to, lai klasēs ienāk vairāk jaunu skolotāju, kuri spēj izsekot līdzi XXI gadsimta straujām pārmaiņām. Vecīšus, kuri nevar, skolotājus, kuri vīlušies dzīvē, – piedodiet, jums jāsapurinās, jo pedagogam jābūt vienam no gaišākajiem piemēriem jaunajai paaudzei.
– Ko tad tu sauc par “izglītības reformām”? Skolu apvienošanu, jaunu priekšmetu ieviešanu mācību programmā?
– Skolā jāienes radošums. Tā vietā, kad mācību process ir sauss, garlaicīgs un to apgūst ar mehānisku iekalšanu. To visu var padarīt interesantāku. Ar spēcīgu interešu izglītības akcentu. Radošums vieš mirdzumu skolēnu acīs. Ja tu dziedi un uzstājies koncertā, ja fizikā pats izdari eksperimentus, kaut ko lodē, ķīmiķo – tas ir tas, kas motivē sasniegt ko vairāk par pamatvielas obligāto iegaumēšanu. Skolotāji ir spējīgi aizraut, un lai kurā disciplīnā – viņiem ir atbildība ienest radošumu, un skolēnu ieguvums būs savādāks. Lai arī viņu vidū pieaug konkurence par mācību sasniegumiem un lai veidojas radošs kolektīvs. Mazās skolās ir maz skolēnu, vidusskolēnu, līdz ar to zūd konkurence.
