Finanšu tehnoloģijas tikai sāk attīstību 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā finanšu tehnoloģiju jeb “Fintech” joma joprojām ir attīstības sākuma stadijā, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) īstenotais pētījums. Tomēr pētījuma autori uzskata, ka nozarei ir lielas attīstības perspektīvas.
LU BVEF pētījums 2019. un 2020. gadā īstenots sadarbībā ar kolēģiem no Igaunijas, Lietuvas un Polijas ar mērķi izpētīt “Fintech” uzņēmumu attīstību Baltijas valstīs un Polijā.
Pētījumā analizēti 56 “Fintech” jomas uzņēmumi, balstoties uz informāciju, kas ir iegūta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas un “Crunchbase” datubāzēm. Šajā pētījumā tika iekļauti tikai tādi uzņēmumi, kas ir reģistrēti Latvijā, sniedz ar finansēm saistītus pakalpojumus un kuru uzņēmējdarbības modelī ir saskatāms inovatīvs informācijas tehnoloģiju komponents.
Šīs nozares apgrozījums Latvijā 2018. gadā pārsniedz 450 miljonus eiro, tostarp lielākais nozares uzņēmums apgrozīja 120 miljonus eiro. 81% no aptaujātajiem uzņēmumiem uzskatīja, ka to apgrozījums 2019. gadā pārsniegs vienu miljonu eiro. Nozares uzņēmumi arī iezīmēja savus paplašināšanās plānus, norādot, ka tie galvenokārt saistīti ar darbības izvēršanu Eiropā un Āzijā. Viens no šādas stratēģijas iemesliem, protams, ir daudz lielāks tirgus šajos reģionos, bet cits – grūtības atrast Latvijā kvalificētu darbaspēku.
Pētījumā secināts, ka lielākā daļa Latvijas “Fintech” uzņēmumu ir dibināti kā finanšu un informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi (atbilstoši 41% un 16%). Populārākie šo uzņēmumu darbības veidi ir starpniecība kreditēšanā, IT pakalpojumu sniegšana un kredītbiroju funkcijas. Vienlaikus valstī reģistrēti un darbojas arī “Fintech” uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir biznesa pakalpojumu sniegšana, banku darbība, kā arī apdrošināšana un finanšu pakalpojumi.
Kā noskaidrots pētījumā, Latvijas “Fintech” uzņēmumi ir salīdzinoši jauni un vairāk nekā 70% uzņēmumu ir dibināti 2010. gadā vai vēlāk. Pēc pētījumu kompānijas “Orbis” datiem, lielākā daļa Latvijas “Fintech” uzņēmumu ir dibināti kā daļa no lielākas korporatīvās grupas (nacionālas vai starptautiskas) un tikai apmēram 15% uzņēmumu ir dibināti kā neatkarīgi uzņēmumi.
Puse no Latvijas “Fintech” uzņēmumiem ir dibināta ar nacionālo kapitālu. Savukārt pusei uzņēmumu ir ārvalstu kapitāls, kas pārstāv tādas valstis kā Azerbaidžāna, Kipra, Igaunija, Lietuva, Malaizija, Moldova, Nīderlande, Krievija un Šveice. Vairākums analizēto uzņēmumu uzskata sevi par tradicionālo banku partneriem, kuru mērķis ir palīdzēt tām ieviest jaunās tehnnoloģijas, modernizēties un digitalizēties.
Neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas “Fintech” uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši nelieli – vairāk nekā pusē uzņēmumu ir mazāk nekā 20 darbinieki, bet vidēji tajos strādā 32 darbinieki. Pētījuma autores – LU BVEF profesores Inna Romānova un Ramona Rupeika-Apoga – norāda, ka Latvijas “Fintech” uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi.
Nākotnē “Fintech” uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā, uzskata pētījuma autores.
Starp citiem datiem pētījumā atrodami arī tādi, kas izvērtē Latvijas un Rīgas kā reģionālā finanšu centra perspektīvas. Tā, piemēram, saskaņā ar Globālo finanšu centru indeksu (Global Financial centres Index, GFCI) 2020. gada martā Rīga šajā indeksā ieņēma 70. vietu no 108 pilsētām. Pirmo reizi Latvijas galvaspilsēta šajā indeksā iekļuva 2016. gadā, ieņemot 71. vietu.
Gada laikā Rīga indeksā pakāpās par 45 vietām, uz 26. vietu, kļūstot par vienu no trijiem Austrumeiropas un Centrālās Āzijas finanšu centriem, kopā ar Varšavu (41. vieta) un Tallinu (42. vieta) un apsteidzot tādas pilsētas un finanšu centrus kā Stokholma (46.), Lihtenšteina (48.) un Kopenhāgena (52.). Taču Latvijas ambīcijas kļūt par reģionālo finanšu centru nesekmējās – nākamajā pusgadā Latvija nokritās par astoņām vietām šajā indeksā, un kritiens turpinājās arī 2018. gadā, kas bija saistīts ar naudas atmazgāšanas skandāliem, kuros tika iesaistītas vairākas Latvijas bankas.
Neskatoties uz Ķīnas un ASV finanšu centru spēcīgajām pozīcijām šajā indeksā, Viļņa tajā atrodas 13. pozīcijā no 15 vadošajiem finanšu tehnoloģiju centriem pasaulē, galvenokārt pateicoties valdības un finanšu jomu regulējošo institūciju augstajam darbības novērtējumam. Saskaņā ar GFCI datiem četri nozīmīgākie elementi, lai radītu konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju vidi, ir izglītotu profesionāļu un finansējuma pieejamība – šie divi ir svarīgākie faktori. Otri divi – attīstība divās jomās – lielo datu analīze un kiberdrošība. Skatoties uz kaimiņvalstu, un īpaši Viļņas, attīstību, kā arī koncetrējoties uz minētajām jomām, Latvija kādreiz var atgūt savu reģionālā finanšu centrastatusu.
