TLMS studijas “Varavīksne” audēja Ineta Zalkovska auž zvaigžņu segu.
TLMS studijas “Varavīksne” audēja Ineta Zalkovska auž zvaigžņu segu.
Foto: Dainis Bušmanis

Fokuss – uz vietējām vērtībām 0

No piektdienas, 5., līdzsvētdienai, 7. aprīlim cilvēki visā Latvijā aicināti saistoši pavadīt brīvo laiku un gūt jaunas prasmes un zināšanas norisē “Satiec savu meistaru!”. Šogad meistarklases, paraugdemonstrējumi, lekcijas, kopīga muzicēšana, koncerti, toršu cepšana un citas aktivitātes notiks 159 Latvijas vietās. Vairākās piedāvā mācīties moderno pulsa sildītāju adīšanu, ciemos gaida audējas, kokapstrādes meistari, juvelieri, pumperniķeļu un citu tradicionālo ēdienu gatavotāji, ārstniecības augu pazinēji, rīkstnieks – spēj tik izvēlēties!

LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 138
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 299
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 142
1 diena
Lasīt citas ziņas

Trijās dienās neviens māceklis par meistaru nekļūs. Taču Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena piemin kolēģus Francijā, projekta “Eiropas prasmju dienas” aizsācējus, kuri uzskata – šī pasākumu kopuma būtība ir pievērst uzmanību vietējam ražotājam, produktam, atbalstīt vietējos cilvēkus.

“Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka Latvijas meistaru dienu saraksts arī vēlāk dod labu iespēju iegūt noderīgu informāciju, piezvanīt meistariem arī citā reizē, aizbraukt, satikt,” norāda Linda. “To ir izmantojuši latvieši ārzemēs un šādā ceļā atraduši kokļu meistarus, jostu darinātājus, zeķu adītājas, viņiem pasūtot saviem mākslinieciskajiem kolektīviem vajadzīgo.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Eksperte teic, ka Tautas lietišķās mākslas studijās šobrīd iesaistījušies apmēram divi tūkstoši cilvēku. Tomēr reāli tautas prasmju pārmantošanas kustībā esošo, kā arī interesentu skaits ir daudz lielāks – pērn norisē “Satiec savu meistaru” 152 vietās visā Latvijā piedalījās 270 meistari un apmēram 4300 apmeklētāji. Un tas neskaitot lielo cilvēku skaitu, kas ik gadu apmeklē amatnieku tirgus visā Latvijā un it sevišķi jūnija sākumā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošo.

Akcijas dalībnieki ir padomājuši arī, kā intriģējošāk sevi pieteikt. Piemēram, aplūkot “Rozītes segu” var doties pie audēju kopas “Andava” uz Padures pagastu. Tā ir sega, kas tapusi rožceliņa aušanas tehnikā, kur raksta ornaments veidojas kā puķītes, un ar šīs tehnikas palīdzību audējas panākušas dažādus brīnumskaistus efektus.

Vidzemē viens no vilinošiem sarīkojumiem būs Līgatnē rīkotā izstāde “Priekšauts ar stāstu”. Būs arī lekcijas – kā priekšauts valkāts pie tautastērpa, kā ikdienā, un kā mākslinieces to no sadzīves priekšmeta attīstījušas līdz mākslinieciskam dizaina elementam.

Priekšauts lieti noderēs, ja izlemsit doties uz Vaives pagasta “Kaķukrogā” pieteikto kulinārijas nodarbību vārīt melleņu ķīseli ar klimpām. Savukārt koknesieši mācīs gatavot kaņepju pienu, viltotās irbītes un ķirbju krēmu.

Latgales pusē meistares rotās tortes. Baltinavas novadā varēs apgūt Ziemeļlatgales rotaļas un dejas, kā arī dziedāšanu ar pusbalsi. Tur pieminēs tautas muzikantu Andreju Rancānu un mācīs viņa poļkas.

Bet Baltinavas novada muzejs rādīs mēslu talkas priekšauta atdarinājumu.

Izrādās, tas ir balts, smuks, ar puķītēm izšūts priekšauts, ko valkāja meitas, apzinoties, ka uz talku ieradušies arī kaimiņu puiši.

Arī Ciblas novadā būs gan dziesmas, gan rotaļas, gan Latgales kulinārais mantojums un vēl zirga apkalšanas un iejūgšanas demonstrējumi.

Kādam droši vien pats interesantākais šķitīs Limbažos celma bungu darināšana vai piedalīšanās radošajā garšaugu darbnīcā Vaiņodes novadā, vai arī Salienas pagastā uzzināt par ārstniecības augu un savvaļas pārtikas augu izmantošanu uzturā.

Būs arī iespēja apmeklēt lokālās dziedāšanas paraugstundu Liepājā, izgatavot koka vilciņu vai dūceni Jaunpilī, nogaršot ozolzīļu kafiju Kandavā vai varbūt uzzināt par vietējās izloksnes īpatnībām Talsu novadā, noklausoties stāstījumu Spāres muižā “Run un tautasdziesms gar Stends up.” Plašāk par visām iespējām var uzzināt www.satiecsavumeistaru.lv vai pagājšnedēļas “Kultūrzīmju” ielikumā.

“KULTŪRZĪMES” VIESOJAS

Ugunskrusti, Māras zīmes

Rīgas Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalvis” vadītāja VALDA KESNERE ik gadu akcijā “Satiec savu meistaru” stāsta par arheoloģiskajām rotām.

Piemēram, skatienu piesaista pamatīga rokassprādze, un, paņemot to rokā, ir skaidrs, ka tāda var kalpot kā ierocis tuvcīņā.

Meistare komentē, ka tā bijusi karavīru rokassprādze. Tāpat populārā pūcessakta bijusi vīriešu sakta, kas atrasta tikai vīriešu apbedījumos.

“Pūce ir vīrieša gudrības simbols, bet zalktis – sieviešu gudrības simbols,” stāsta V. Kesnere, rādot gan oriģinālā lielumā izgatavotās saktas, gan arī atbilstīgi proporcijām samazinātās, kuras piespraust pie mūsdienu tērpa.

Priecājos par iepriekš pie tirgotājiem neredzētām rotām, un meistare saka: “Lietišķās mākslas studijai ir cits uzdevums nekā tirgotājiem. Mēs meklējam paraugus grāmatās un izgatavojam retākas lietas, ko citi nav taisījuši.” Viņas rādītajā kolekcijā ir bronzas un sudraba rotas, kādas balti valkāja no 1. līdz 13. gadsimtam, daža pat vēl senāka.

“Katrā rotā ir vairāki simboli, izmantojam Dieva zīmes, Māras zīmes, krustu krustu, Jumi, zalkti. Ugunskrusts ir viena no senajām zīmēm, atrasta jau pirms mūsu ēras un ļoti izplatīta visā pasaulē,” stāsta V. Kesnere.

Latviešu sakrālie skaitļi ir četri, seši un astoņi. Četri simbolizē pilnību un saulgriežus, seši – līdzsvaru, astoņi ir bezgalības, zalkša zīme. Visur ir simetrija, bet viena no meistares demonstrētajām saktām ir izņēmums – tajā ir deviņas saulītes, vedinot domāt par bieži folklorā sastapto apzīmējumu “trejdeviņi”.

Tepat arī sakta ar Māras zīmi, krustu krustu un astoņām saulītēm. Zalkšu saktā ir astoņnieks – bezgalības zīme, un daudzi tic, ka tā var pozitīvi ietekmēt veselību, jo simbolizē bezgalīgu enerģijas plūsmu.

“Ja raugāmies uz amuletiem, tad gandrīz visur redzam aplīti un punktiņu vidū. Tautā to sauc par saulīti, bet enciklopēdijās atrodam kā Visuma enerģijas zīmi,” turpina meistare.

Bieži rotās izmantots arī dainās tik daudz apdziedātais kumeliņš. Un ķemmīte ir sievietes amulets, kas simboliski “noķemmē” nost dzīves grūtumu, smagumu. Lekcijas tematā pieteikts, ka runa būs par senajām rotām mūsdienu tērpos. Valda komentē īsi: jebkuru no saktām var likt pie žaketes, džempera, izskatīsies eleganti!

“Kalvja” kolekcijā ir arī tāda unikāla rota kā sievietes kakla riņķi, pavisam četrpa-dsmit. “Šo rotu tās sarežģītības dēļ meistars gatavoja gadu,” stāsta studijas vadītāja. “Tādu savulaik nēsājusi kāda ļoti bagāta senlatviete.”

“Lai sakta uz skatuves spīd!”

Kuldīgas juvelieris ULDIS MELBERGS dalībai norisē “Satiec savu meistaru!” pieteicies pirmo reizi. Viņam jau piezvanījusi kāda arhitekte no Ventspils, sakot, ka vēloties meistara vadībā darināt sev sudraba kulonu. Uldis apsolījis – protams, to varēs.

Tā kā Kuldīgu nedēļas nogalēs apmeklē daudz tūristu, viņš spriež, ka gan jau vēl kāds iegriezīsies viņa pagrabiņā, kur jau 20 gadus iekārtota darbnīca. Ar interesentiem Uldis runās par to, cik tautiski akcenti labi iederas mūsu ikdienā. Viņš uzskata – arī Latvijā sievietes var valkāt linu blūzītes ar izšūtām apkaklītēm, pielikt kādu saktu.

“Kāpēc tai jābūt tieši arheoloģiskajai pakavsaktai vai Nīcas vai Rucavas saktai? Var jau citādāku uztaisīt. Trīsdesmitajos gados bija populāras dažādas saktas.”

Cilvēki nes Uldim labot dažādas mantotas rotaslietas, un tad esot interesanti izpētīt, kas un kā darīts, un sagādāt prieku, atdodot pasūtītājam rotaslietu gluži kā jaunu.

Izmantojot starpkaru Latvijas divlatniekus, meistars izgatavo sudraba karotītes, ko cilvēki bieži izraugās dāvināšanai kristībās.

Viena nesen aizceļojusi uz ASV. Kad cilvēks ierodas pasūtināt rotu, meistars cenšas izprast viņa raksturu, uzzināt par interesēm, arī nodarbošanos, jo pēc tā spriež, kas vislabāk derēs.

Uldis darina arī arheoloģiskās rotas. Viņš rāda aproci, sakot, ka tādu izgatavot nav sarežģīti, pats galvenais ir sagatavot kaltiņus, ar kuriem izveidot ornamentu. Tāpat skatu piesaista bronzas saktiņa, kas rotāta ar citas Kurzemes pilsētas Kandavas pusē pazīstamo ozolzīļu rakstu, jo arī tās ģerbonī ir ozolzīles.

“Tādas saktas parauga nevienā grāmatā nav. Bet kandavniekiem esmu izgatavojis jau kādas padsmit,” teic U. Melbergs. Viņš stāsta, ka taisījis arī lielās suitu saktas ar sarkanajiem stikliem: “Pirms vairākiem gadiem viena tāda tapa Ancei Krauzei. Tur ieliku “Swarovski” stiklus, lai prožektoru gaismā uz skatuves spīd. Bet tādas saktas gatavot ir darbietilpīgi – kad kāds kolektīvs man vēlējās pasūtīt uzreiz 20, neapņēmos to darīt. Tad neatliktu laika nekam citam.”

Zvaigžņu sega, kas silda un sargā

“Apmeklētājiem ļausim paskatīties segas aušanas procesu Viļumsona stellēs un varbūt pamēģināt pašiem,” stāsta Kuldīgas tautas lietišķās mākslas studijas “Varavīksne” vadītāja DAIGA JANSONE.

Pašreiz stellēs ir zvaigžņu segas, lai piektdien cilvēki redz, kā tās top. Un arī pašas Viļumsona stelles aplūkot ir interesanti, jo tās ir atšķirīgas no citām, pusmehāniskās, ar vienu paminu, darbojas ar perfokaršu sistēmu.

Ar ko ir īpaša zvaigžņu sega? Daiga stāsta, ka raksta veidojums atgādina zvaigznes, un konkrētais paraugs ņemts no Skrundas deķa. Tādu klāja gan uz gultas, gan, kā rakstījis pētnieks A. Dzērvītis, izmantoja kā kamanu segu, uzskatot, ka tā ir aizsargājoša.

Diendienā strādājot, meistars vienu zvaigžņu segu varot noaust, ātrākais, divās nedēļās.

“Varavīksnes” telpas ir kā neliela skaistu lietišķās mākslas darbu izstāde, kur priecē košās krāsas. “Mēs vienmēr esam bijuši dullie kurzemnieki ar savām krāsām – sarkanu, zilu, zaļu –, un citi brīnās, kā varam to visu salikt kopā. Bet mēs nemākam strādāt ar tādām mierīgām toņu gammām kā vidzemnieki,” teic Daiga.

Kuldīgas audējas pie sevis ciemos gaidīs piektdien, bet sestdien pašas pošas aizbraukt pieredzes apmaiņā pie kolēģiem uz citām pilsētām. “Mums vienlīdz tuvu ir Liepāja, Aizpute, Ventspils, jo esam taču Kurzemes viducī,” teic audēja Ineta Zalkovska.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 138
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 299
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 142
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 77
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 117
7 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts mediķu mobilizācijas rīkojumu valdībā tomēr šonedēļ nevirzīs 35
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Saspīlējums starp veselības nozari un ministru ir kritisks 40
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Bondars: Pavļutam pašam jālemj, vai turpināt darbu 11
1 stunda
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 2
37 minūtes
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 2
22:37
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents: Vainīgo meklēšana Covid-19 krīzē ir drošs veids, kā šo krīzi padziļināt 5
22:06
LA
LA.LV
Ziņas
Bondars: Pavļutam pašam jālemj, vai turpināt darbu 11
21:30
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 1
1 stunda
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 20
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jelgavā iereibis vīrietis komandantstundas laikā bēg no policijas un tiek pie 100 eiro soda 18
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Gadiem ilgā kapeņu senlietu sāga: vai skitu zeltu atdos Ukrainai vai Krievijai? 14
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Opozīcijas aktīvista Osmana Kavala skandāls: Turcijas prezidents cenšas cīnīties par taisnību vai tikai atgūt popularitāti? 1
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 55
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd daudzi draugi vairs nav draugi.” Vārpiņš par pandēmijas ieguvumiem un zaudējumiem 81
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 138
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 117
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 65
9 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 77
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
“”Politiskie kari” slimnīcu pārslodzes apstākļos nav nepieciešami,” Skride uzskata, ka Pavļutam jāturpina strādāt 21
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 299
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājās atrasti valsts noslēpumu saturoši materiāli: bijušo SAB darbinieku Sparānu un viņa sievu apsūdz par spiegošanu 11
9 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Ar dažādām krāpnieku shēmām saskārusies virkne Latvijas slavenību. Finansiāli tiek apkrāpti tie, kas viltus reklāmām uzķeras 12
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kadri no Rīgas 1. slimnīcas Covid-19 nodaļas 31
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jaunā paaudze aug stulba.” Zaržeckis skaidro, kāpēc aizslēgt skolas ir liela kļūda 68
17 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 40
18 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieces padoms: kā “pārziemināt” garšaugus
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
No hercogienes par ASV prezidenti: Megana Mārkla turpina strādāt pie saviem ambiciozajiem plāniem 19
11 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Tuvojas ziema! Kā sagatavot guļbaļķu ēku, lai tur būtu sausi un silti?
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Estrādes mūzikas zvaigzne Žoržs Siksna ar sievu iepazinies, kad viņai bija 16 gadi 16
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ralfs Nemiro: Enerģētikā jebkurš lēmums ietekmē mūsu nākotni turpmākos 15 gadus 12
13 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Koronavīruss premjerus pārvērš sālsstabos, ministrus paralizē – tie zaudē spējas rīkoties. Egila Līcīša feļetons 7
15 stundas