Gada atgriešanās. Sirds izdakterēta, pils izremontēta 15
Gada nogalē atskatāmies uz dažādiem notikumiem Latvijas dzīvē – par ko jāpriecājas, par ko jākaunas, ar ko jālepojas un ko labāk būtu aizmirst.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis trīs mēnešus – no janvāra līdz martam – nevarēja pildīt savus pienākumus, jo pārcieta sirds operāciju. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgiem izdevās likvidēt infekcijas avotu prezidenta sirds vārstulī un infekcijas skarto vārstuli aizstāt ar vārstuļu protēzi.
Sākumā no sabiedrības tika slēpts, ka prezidentam ir pamatīgi veselības stāvokļa sarežģījumi. Viņa atrašanos slimnīcā Rīgas pils preses dienests pamatoja ar atveseļošanos no vīrusa infekcijas. Tomēr arī vēlāk, kad prezidents tika pārvests uz Stradiņiem, kur viņam veica sirds operāciju, sabiedrībai tikpat kā nekas netika stāstīts. Kad „Latvijas Avīzes” rīcībā nonāca informācija, ka Valsts prezidenta veselības stāvoklis ir ļoti smags un, iespējams, viņam var rasties grūtības turpināt pildīt savus pienākumus, laikraksts, neatlaidīgi uzdodot jautājumus prezidenta padomniekam Gustam Kikustam, centās noskaidrot, vai tā varētu būt taisnība. Stradiņos steidzīgi tika noorganizēta preses konference. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Guntis Puķītis neslēpa, ka „mēs bijām spiesti ar ārstu atļauju organizēt” preses konferenci, lai neveicinātu nepamatotas spekulācijas par prezidenta veselības stāvokli un novērstu „nez kāpēc pēkšņi saplaukušas baumas”.
No Vējoņa teiktās videouzrunas sabiedrība uzzināja, ka prezidentam ir iedzimta sirds kaite.
R. Vējonis, atgriezies pie veselības, Valsts prezidenta pienākumus pilnā apmērā atsāka pildīt 30. martā.
Vēl viena atgriešanās prezidentam šogad bija saistībā ar darba vietu – 22. augustā Raimonds Vējonis pārcēlās no pagaidu rezidences Melngalvju namā uz pastāvīgo prezidenta rezidences vietu – Rīgas pili. Rekonstruējot pili, pirmās kārtas darbiem tika izlietoti 34,2 miljoni eiro.
