Gleznains dārzs pie ūdeņiem. Ciemos pie Cīruļu ģimenes Bērzkrogā 0
Var tikai apbrīnot ģimenes, kuras jebkad atrod iespējas ne tikai izdzīvot, bet arī pilnveidot un padarīt skaistāku vidi ap sevi. Laiki mainās, un tas, kas bija izdevīgs agrāk, šodien izrādās nerentabls. Tomēr gudri saimnieki spēj ieraudzīt jaunas iespējas. Tā noticis arī Priekuļu novada Veselavas pagasta Bērzkroga “Vējainēs”, kur saimnieko SKAIDRĪTE un ANDRIS CĪRUĻI. Šī lauku sēta ir mainījusies laikiem līdzi, kļūstot arvien krāšņāka.
No lopiem līdz puķēm
Saimniekošanas sākums “Vējainēs” līdzīgs kā daudzviet citur. Sarkano ķieģeļu ēku pirms 26 gadiem rudzu lauka vietā uzbūvēja kolhozs un piešķīra jaunajai Cīruļu ģimenei. Māju dažu gadu laikā vajadzēja izpirkt, un tad radies biznesa plāns, kā līdztekus pamatdarbam nopelnīt vairāk naudas. Audzēsim buļļus, katru gadu pa liellopam nodosim! – abi sprieduši.
Kūtiņā blakus mājai viņi turēja četras govis un par skaista dārza veidošanu tolaik daudz nedomāja, jo katrs zemes stūrītis tika appļauts un zāle izbarota lopiem. – Pat pagalma vidū bija piesieta govs! – atceras Skaidrīte. Vēlāk, kad lopus audzēt kļuva nerentabli, piemājas teritorijā varēja iekopt zālienu un izveidot puķu dobes visās varavīksnes krāsās.
Skaidrīte un Andris izaudzinājuši trīs bērnus. Meita Baiba no mammas pārmantojusi puķu mīlestības gēnu, izmācījusies par ainavu arhitekti un palīdz ar padomu.
Augi paši izvēlas vietu
Šīs vietas savdabība ir tā, ka skaists skats atklājas pamazām. Iegriežoties “Vējaiņu” pagalmā, vasarā ciemiņus sagaida mājas vizītkarte – krāšņi ziedoša ziemciešu dobe. Aiz ēkas ir samērā stāva nogāze, bet pakājē guļ gleznains ezers. Skaidrīte gan skaidro, ka patiesībā tas ir bijušais kolhoza zivju dīķis, tikai ļoti liels. Ūdenskrātuves vidū vīd sala ar slaidu bērzu birztalu un pasaku namiņu.
Viss tapis lēnām un pamazām. Dārzs ir jāplāno, taču nereti arī augi paši mēdz piedalīties šajā procesā un skaidri pasaka, kur grib un kur negrib augt. Mājas izeja uz dārza pusi ir grezna kā pilij, lejup ved plašas kāpnes. Saimniece te atbilstīgi vietas noskaņai bija iecerējusi rožu dobi, taču puķu karalienes šajā vietā neauga. – Tad iestādījām skujeņus, – atceras Skaidrīte un priecājas: – Tiem uzreiz bija uzrāviens, tagad izauguši milzīgi!
Toties pie iebraucamā ceļa vajadzētu iestādīt dekoratīvo krūmu rindu, lai pagalmu norobežotu no blakusesošā lauka, taču to nevar darīt, jo ziemā, tīrot pagalmu, šajā malā krauj sniegu. Tāpēc te veidota plata dobe ar liela auguma ziemcietēm, ko vasaras otrajā pusē papildina leknās dālijas.
Atvēlēt vietu sniega kaudzēm it kā būtu pašsaprotami, bet dažkārt, veidojot dārzu, cilvēki par to aizmirst un tādējādi sarežģī sev dzīvi un ziemā sagādā papildu darbu, jo sniegs jāšķūrē kaut kur tālāk.
Cīruļu ģimene prot apvienot praktisko un dekoratīvo. Kāpēc audzēt dekoratīvās liānas, ja var iestādīt tās, kas dod ražu? Tāpēc pie mājas sienas un pie pergolas dīķa krastā stādīta senā vīnogu šķirne ‘Zilga’, kas izceļas ar raženu augumu un labu ziemcietību.
