Grasbergs: Labklājības ministrijas plāns dod cerību, ka valsts pabalsti ģimenēm ar bērniem no 2025.gada varētu tikt palielināti 79
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Jānis Grasbergs, 14. Saeimas sekretāra biedrs (NA), norāda, ka pabalsti ģimenēm ar bērniem būtu jāindeksē, jāpiesaista pie ienākumu mediānas vai varbūt kādā citā veidā, lai nebūtu tā, ka šogad esam saņēmušiem, bet pēc tam desmit gadus atkal ir klusums.
Ja skatāmies bērnu piedzimšanas statistikas līknes, tad pēc trešā bērna politikas ieviešanas bija pacēlums uz augšu, tādēļ ir būtiski, lai indeksācija notiek katru gadu. Visi pabalsti atrodas valsts speciālajā budžetā, krīzes gadījumā šo budžetu prasti noņem nost, līdz ar to būtu ļoti svarīgi pabalstus ielikt pamata budžetā, lai jaunie vecāki rēķinātos, ka tie nav tukši solījumi, bet gan fundamentāls pasākums.
Tiek uzsvērts, ka bērnu kopšanas pabalsts nebūs atkarīgs no tā, cik tu esi paspējis nopelnīt, pirms bērniņš ir pietiecies ģimenē, un tas ir arī netiešs mēģinājums novirzīt uz domu, jo ātrāk piedzimst pirmais, jo ir lielākas cerības uz otro un trešo bērniņu.
Grasbergs norāda – ja cilvēks pabeidz augstskolu 22, 23 vai 24 gadu vecumā, nav runa par to, vai tu vispār esi strādājis, bet mums ir jāņem vērā, ka pēc augstskolas beigšanas nebūs augstākais algas līmenis un būtu pareizi celt apakšu, lai tas ir visiem vienāds.
Par savas jomas profesionāli kļūst pēc pieciem gadiem, tad 24 plus 5 ir jau 29 un ja šajā vecumā ir pirmais bērns, tad droši vien 3+ ģimenes mēs tik daudz nesagaidīsim.
Pašreizējā situācijā bērnu kopšanas pabalsts ir 171 eiro, strādājošam cilvēkam tas samazina mēneša ienākumus, jo jau šobrīd tam būtu jābūt aptuveni 426 eiro, tas ir svarīgi arī jaunajiem vecākiem. Grasbergs norāda, ka bērnu kopšanas pabalstiem vajadzētu būt tādiem, lai ieņēmumi nemainītos, dodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Labklājības ministrija ir prezentējusi plānu, un tas ievieš cerības un labas gaidas, ka valsts pabalsti ģimenēm ar bērniem varētu tikt palielināti no 2025.gada janvāra.
