Graudi, liepziedi un dziesmas. Atvērta Andra Grīnberga grāmata “Nemainīgs ir tikai gaišums. Atziņas, atskārsmes, dzejoļi” 1
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļas “Sēļu sētā” 23.jūlijā atvēra apgādā “Latvijas Mediji” klajā laisto Andra Grīnberga jauno grāmatu “Nemainīgs ir tikai gaišums. Atziņas, atskārsmes, dzejoļi”.
“Šādu grāmatu nav iespējams sarakstīt, ikdienišķi piesēžoties pie baltas lapas, kuru tagadējos laikos aizvieto dators. Pārdomas, atziņas, atskārsmes un dzejoļi atnāk, piedzimst, piesakās un krājas pamazām. Tāpat kā rakstīta palēnām, tā šī grāmata arī lasāma. Andris Grīnbergs piedāvā katru rindu kopā ar autoru pārdomāt, prātā pārcilāt.” Nolasot šos Māras Svīres trāpīgos vārdus par grāmatu, tikšanos atklāja Jēkabpils Galvenās bibliotēkas vadītāja Zinaīda Rabša.
Tas bija simboliski: muzeja eksponāti vecais dampis, kuļmašīna, sēļu vecā dzīvojamā māja un – šā gada jaunās ražas graudu elpa. Gan grāmatas domugraudu, gan druvu maizes graudu. Andris Grīnbergs par Latvijas laukiem presē raksta jau sešdesmit ceturto gadu, par sevi saka – visu mūžu rudzu laukā, visu mūžu ar rudzupuķi pogas caurumā.
Tāpēc jau arī šajā reizē, tāpat kā pērn un aizpērn Grīnberga grāmatu “Kustinu dzīvi” un “Katru dienu ar piesitienu” atvēršanās, bija sabraukuši autora talanta cienītāji – gan zemes kopēji, gan izglītības un kultūras darbinieki – no malu malām: Daugavpils, Rīgas, Madonas, Pļaviņām, Ilūkstes, Aizkraukles, Neretas, Viesītes, Saukas, Kokneses, Mežāres, Bērzaunes un Sēlpils.
Mežāres pagasta lauksaimnieks Juris Ozoliņš, kuram ar autoru draudzības un sadarbības saites jau pusgadsimta garumā, Ilūkstes lauksaimnieks Stefans Rāzna un citi ražas vīri. Koknesietis Jānis Dzenis bija ieradies, izmantojot mazo atelpas brīdi starp ziemāju nokopšanu, ko jau pabeidzis, un vasarāja pļauju.
Krustpils pagasta Andris Felss un Kūku pagasta Gundars Kalve sveicienus nodeva attālināti – tieši no kombaina. Viņi visi atbalstījuši Grīnberga grāmatu izdošanu – gan finansiāli, gan ar pamudinājumiem un iedrošinājumiem.
Jēkabpils Tautas teātra aktieri atziņas, atskārsmes un dzejoļus no grāmatas lappusēm pārcēla dabā – starp sēļu sētas zaļajiem kokiem un košajām puķēm. Pāri citām atziņām īpaši skanēja smeldzīgās un reizē gaišās īsrindītes:
Viss satek kopā.
Prieks, laime, bēda, nelaime.
Un iznāk likteņupe.
Un iznāk Latvija.
Neretiete Lidija Ozoliņa, biedrības “Leišmales mantinieki” vadītāja, kura Sēlijā nenogurstoši izplatījusi Andra Grīnberga grāmatas un arī pati raksta savējās, bija lakoniska: “Man ļoti patīk šī grāmata. Īsi, vienkārši vārdi, daudz pateikts. Tāpēc Andrim nesu veselu klēpi liepziedu!”
Aizkraukles novada izglītības un kultūras darbiniece Žanna Miezīte teica: “Skolu absolventiem nu jau trīs gadus esam dāvinājuši Andra Grīnberga grāmatas. Tajās ir kas tāds, kas uzlādē.” Un atzinās, ka šogad jauniešu nometnes nosaukumam nošpikojusi vārdus no Grīnberga grāmatas nosaukuma “Katru dienu ar piesitienu”.
Īpašus sveicienus nesa Jēkabpils interešu apvienības “Literāts” pārstāves – dzejnieces Ruta Štelmahere un viņas vedekla Sintija Kampāne-Štelmahere, kas bija ieradusies ar pirmdzimto Valteru uz rokām.
“Tu esi mums ļoti labs skolotājs literatūrā, mēs vienmēr gaidām tevi “Literātā”,” tā Ruta. Pašreizējai situācijai ļoti atbilstoši skanēja Pļaviņu dzejnieka Mārtiņa Siliņa trāpīgie vārdi: “Tās grāmatas tik īsā laikā radušās, pateicoties kovidam. Kur tad citur rakstnieks tagad var iet? Andri, ceturto grāmatu!”
Pasākumā skanēja dziesmas Sandras Paegļkalnes, Kaspara Daņiļeviča un Jāņa Dzeņa izpildījumā.
