Atis Klimovičs: Gruzijas bažas par “kazaciņu” ar uzdevumu no Maskavas 0
Ja bijušais Gruzijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks bez jebkādas diplomātiskas izvairīšanās nosauc valsts prezidenti par garā vāju jeb iesūtītu “kazaciņu” ar speciālu uzdevumu no Maskavas, tas ir ļoti nopietni.
Teiktajam pilnībā piekrīt pazīstamākie opozīcijas līderi un ne tikai viņi vien.
Šādās domās ir lielākais vairums atbildīgu šīs valsts pilsoņu, kas bez pamatīgas kritikas un nicinājuma devas nemaz nerunā par Salomi Zurabišvili. Te, protams, jāpaskaidro, ko tad jaunu “sastrādājusi” valsts pirmā persona. Pirms neilga laika tā pārsteigusi lielāko daļu Gruzijas sabiedrības ar paziņojumu, ka šai valstij neesot armijas un tāda nekad arī nebūšot.
Pilnīgi atklātā veidā faktiski pateikts, ka Gruzija nav un arī nebūs pilnvērtīga valsts.
Pie tam tieši tas, ko visvairāk vēlas dzirdēt Krievija, kas nu jau trīs desmitgades īsteno agresiju pret šo Dienvidkaukāza valsti. Tas arī atbilst tam, ko par Gruziju un gruzīniem domā ne tikai vidējais Krievijas Federācijas iemītnieks, bet arī izglītotā slāņa pārstāvji.
Derīgi pieminēt kāda Krievijas kinorežisora teikto 2008. gada vasarā, kad norisinājās Krievijas iebrukums Gruzijā – nu dejo, nu dzied, nu taisa vīnu, bet kādēļ gan tiem gruzīniem vēl arī valsts vajadzīga!
Gruzijas pieredze kontaktos ar Krieviju trīsdesmit gadu laikā ļauj ar pārliecību runāt par to, ka Kremļa plānos neietilpst patiesi draudzīgu uz abpusēju izdevīgumu orientētu attiecību veidošana un uzturēšana. Tas redzams visās bijušās PSRS republikās, kur ar Krievijas rokām tikusi atbalstīta saimnieciska atpalicība, bet politikā orientēšanās uz autoritārismu.
Gruzijas opozīcijā valda sapratne, ka autoritārā vara ir ievērojami ievainojamāka, to vieglāk pakļaut no ārienes.
Tādēļ saprotamas ir opozīcijas bažas par aizvien autoritārāko uzvedības stilu, ko demonstrē valdošā partija “Gruzijas sapnis”. Tā sākusi kopēt autoritārās Krievijas cīņu ar politiskajiem oponentiem, pret kuriem tiek fabricētas dažādas krimināllietas. Savukārt “darbībai” ielās tiek izmantotas fiziski trenētu personu grupas, kuru mērķis ir pret valdību vērsto miermīlīgo akciju dalībnieki.
Minētais gruzīnu ģenerālis, kas 2008. gada karā vadīja artilērijas brigādi un nodarīja iebrukušajam Krievijas karaspēkam ievērojamus zaudējumus, turklāt nezaudējot nevienu pašu savu karavīru, uzskata, ka šā brīža prokrieviskā valdība un tās padomdevēji Maskavā nenovērtē Gruzijas sabiedrības pašapziņas izaugsmi. Vienkārši runājot, tā ir vēlēšanās dzīvot brīvībā, pašiem lemt savu individuālo un valsts likteni.
Lai kādi līkumaini ceļi mēroti pagātnē, lai kādas kļūdas pieļautas, šķiet pilnīgi neiespējami iestāstīt Gruzijas sabiedrības pārliecinoši lielākajai daļai, ka progresīvāka kārtība sameklējama tādās valstīs kā Krievija. Skaitļi, ko uzrāda aptaujas, ir pārliecinoši – šīs valsts iedzīvotāju lielākā daļa atbalsta kursu uz NATO un ES. Savukārt gruzīnu politikas eksperti aicina sabiedrotos sniegt lielāku atbalstu.
Un te darbs arī mūsu valsts diplomātijai, lai palielinātu atbalstu tik nozīmīgam sabiedrotajam.
Savu piepūli derīgi izrādīt arī Latvijas žurnālistiem, lai varētu izvairīties no komplimentārām un nekritiskām intervijām, piemērs – televīzijas intervija ar Gruzijas prezidenti viņas nesenās vizītes laikā Latvijā.
