Atis Klimovičs: Gruzijas nopietnās pārdomas 0
Gruzija nonākusi iekšpolitiskā krīzē un neviens neņemas prognozēt, pa kādu ceļu Rietumu demokrātijai simpatizējošā valsts izkļūs no tās. Vai tas būs taisnīgākas vai netaisnīgākas valsts iekārtas virzienā, ir atkarīgs no abu galveno politisko spēku taktikas izvēles un izturības, bet varbūt lielāka nozīme izrādīsies sabiedrības viedoklim un aktivitātei. Opozīcija, kuras rindās ir daudzi bijušā “Rožu revolūcijas” (2003. gada novembris) vadītāja un nākamā valsts reformatora, divus prezidenta termiņus valdījušā un tagad emigrācijā piespiedu kārtā dzīvojošā Mihaila Saakašvili līdzgaitnieki, kategoriski pieprasa veikt būtiskas izmaiņas parlamenta ievēlēšanas kārtībā, bet pie varas esošie to kategoriski noliedz. Valdošā partija “Gruzijas sapnis” ar tās līderi un neformālo valsts vadītāju, Krievijā milzu bagātību ieguvušo Bidzinu Ivanišvili rīkojas tā, lai nodrošinātu sev uzvaru arī nākamajās vēlēšanās. Protams, negodīgā ceļā. Tāpat kā Krievijā, kur brīvas vēlēšanas ir neiespējamas. Kuratori Kremlī ir pamācījuši rīkoties bez žēluma – vismaz brutālā izrēķināšanās ar protestējošajiem jauniešiem šovasar to apliecināja. Vēl kāda nianse, kas atgādina labi zināmu rokrakstu, – valdības pusē pret kritiski noskaņotajiem opozīcijas atbalstītājiem tagad iziet uz roku palaišanu naskas personas. Turklāt beidzamajos incidentos policija uz viņu “aktivitātēm” nekādi neesot reaģējusi. Šķiet, ka kādam būtu pa prātam situācijas destabilizācija, kas ļautu vairāk ierobežot opozīciju. Līdzīgus elementus – labi noaugušu kaušļu paskatā – izmantoja arī Ukrainā promaskaviskā prezidenta Viktora Janukoviča laikā.
Gruzijas opozīcija izvēlējusies nogurdināšanas taktiku. Saprasts, ka nav iespējams mēnešiem ilgi turēt ielās simt tūkstošus cilvēku. Nolemts darboties nelielās grupās. Tām jārada troksnis un rezonanse. Nelielās grupas piketē pie parlamenta, tiek izgaiņātas, dodas uz deputātu birojiem, “Gruzijas sapņa” galveno štābu un piestiprina durvīm simboliskas atslēgas ar ķēdēm. Tad ierodas Ivanišvili aktīvisti un policija, sit viņus un to plaši pamana. Opozīcija uzskata to par pareizu taktiku.
Rietumu diplomāti šobrīd mēģina ievērot nosacītu neitralitāti, lai gan aicinājuši “Gruzijas sapni” izdarīt izmaiņas vēlēšanu likumā par parlamenta ievēlēšanas kārtību. Galvenais vārds varētu būt sakāms vēlētāju lielākajai daļai, kas savulaik 2012. gadā naivi paļāvās uz populistiskajiem Ivanišvili solījumiem. Arī pērn prāva daļa balsstiesīgo gruzīnu ļāvās uzpirkties – pret solījumu dzēst viņu kredītus šie cilvēki nobalsoja par pašreizējās varas atbalstīto prezidenta kandidāti. Opozīcijas cerības palielina tas, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir vīlušies “Gruzijas sapņa” neveiksmīgajā ekonomiskajā politikā, ko asi sajutuši savās kabatās. Vai tas dod vajadzīgo atbalstu opozīcijai, kļūs zināms tikai nākamgad.
