“Ir daudz nezināmā, kas biedē cilvēkus.” Lasītājs Māris par neskaidrībām vakcinācijas frontē 10
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lasītāja vēstule
Vairākumā gadījumu sarunas par visu, kas saistās ar Covid-19, notiek galvaspilsētas griezumā. Jā, mēs, lauku reģionos dzīvojošie, to visu dzirdam, taču daudz kas nav attiecināms uz mums tuvākajiem apstākļiem un situāciju, jo lauki nav Rīga.
Piemēram, vēl vecajā gadā piezvanīju Cēsu laikraksta “Druva” redaktorei pajautāt, kad laikrakstā gaidāms skaidrojums. Man par lielu izbrīnu, viņa atbildēja, ka visi infektologi sarunu atsakot, aizbildinoties ar aizņemtību.
Domāju, ka 6. janvāra vakarā tālrādē Veselības ministrijas organizētā telekonference viesīs kādu skaidrību. Nekā! Ministrijas speciālistes Feldmanes stāstu fonā pavadīja tik skaļa gaļas dēlīša klaudzēšana, ka konferences vadītājs viņas datoru drīz vien atslēdza. Te, lūk, viskrāšņākajā veidā izpaudās mūsu valsts attālinātā vadīšana.
Tāpat neviens nespēj pateikt, cik ilgi cilvēka organismā saglabāsies pēc potēšanas iegūtās antivielas, vai un pēc cik ilga laika jāveic atkārtota potēšanās.
Ir daudz nezināmā, kas biedē cilvēkus. Aptaujā esot noskaidrots, ka Daugavpils slimnīcā vien katrs desmitais darbinieks gatavs pieņemt vakcīnu. Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa veiktais pētījums parāda, ka 30% Latvijas iedzīvotāju vakcinēšanos atbalsta, tikpat pret.
Atlikušie neizlēmīgie 40% būs tie, kas noteiks, vai Latvijā turpināsies neziņa, vai mēs kļūsim imūndroša sabiedrība. Nav arī skaidrs, kā tiks organizēta vakcinēšanās pie ģimenes ārstiem.
Vai tur nesāksies drūzmēšanās, kas Covid-19 gadījumā nav pieļaujama. Kā šo darbu noorganizēs bez vietējo pašvaldību atbalsta?
Es šo pretpoti gaidu, taču man līdz galam nav skaidrs – kura institūcija valstī būs atbildīga par vakcinēšanas kampaņu: Veselības ministrija, Imunizācijas padome, Ministru kabinets vai vēl kāda cita organizācija?
