Interesē politika 12
Puisis pieļauj, ka nākotnē arī pats varētu nonākt politikā un varbūt tiešām kļūt par Valsts prezidentu. “Mums ir jābūt gataviem pašiem veidot šo valsti. Ja nepatīk esošie politiķi, tas vēl nav iemesls, lai zaudētu ticību Latvijai. Uzskatu, ka manās rokās ir kaut ko mainīt,” saka Dāvis. Viņš secinājis, ka atjaunotās Latvijas nelaime ir tā, ka trūcis harismātisku personu, kas spētu savās rokās stingri turēt varas grožus. Vienīgā politiķe ar harismu, viņaprāt, bijusi Vaira Vīķe-Freiberga.
Interesanti, ka jau bērnībā kāds radinieks Dāvi vienmēr saucis par prezidentu, kamēr citi mazuļi bijuši apveltīti ar parastiem mīļvārdiņiem.
Dāvis spriež: ir jānovērtē arī Latvijas cilvēki, viņu augstais intelektuālais potenciāls. Taču izglītības sistēma, kā arī zinātnes atbalsta sistēma jāveido tāda, lai valsts iedzīvotāju potenciāls tiktu attīstīts un pilnvērtīgi izmantots. Dāvis uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji pagaidām vēl nav gatavi būtiskām reformām. Tāda nu izveidojusies mentalitāte, ka cilvēkiem bail no pārmaiņām, pat ja situācija neapmierina. Viņš arī novērojis, ka “svētku dienās visi ir saliedēti, bet ikdienā katrs latvietis pārsvarā domā tikai par sevi”. Tomēr Dāvis ir pārliecināts, ka izšķirošos brīžos tauta atkal spētu būt vienota.
Dāvis atzīst, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ šobrīd Latvijā nejūtas drošs. “Tas, ka mēs esam kā robežšķirtne starp Rietumeiropu un Krieviju, ir ļāvis latviešiem ietekmēt Eiropas lielo valstu likteņus. Tieši latviešu strēlnieki neļāva vācu karaspēkam uzvarēt Ziemassvētku kaujās,” teic puisis. Mūsdienās vairāk finansējuma būtu jāiegulda armijas aprīkojumā, lai nepieciešamības gadījumā kaut uz neilgu laiku būtu iespējams pašu spēkiem aizstāvēt Latviju.
Dāvis nepiekrīt apgalvojumam, ka daudzi jaunieši ir politiski neaktīvi – viņa draugu un paziņu lokā visi balsstiesīgie jaunieši devušies balsot, turklāt pirms tam daudz domājuši un diskutējuši par to, kam prātīgāk būtu balsi atdot. Arī Dāvis pirms lēmuma pieņemšanas ilgi spriedis, lasījis partiju programmas, skatījies TV debates, tomēr balsojot tik un tā nav bijusi sajūta, ka “tā ir īstā, pareizā partija.” Izvēlējies “mazāko ļaunumu”.
