Ivars Bušmanis: Žurnālistika konkurē ar pasaku stāstītājiem 0
“Žurnālistika un tradicionālā ziņu industrija pagātnē bijusi sekmīga, pateicoties reklāmas ienākumiem. (..) Internets pašlaik aptur šo “piespiedu laulību”, jo reklāma tagad rod lētāku un vieglāku ceļu auditorijas sasniegšanai – bez žurnālistikas šķērssubsidēšanas. (..) Pirms žurnālistikai pienāks labāki laiki, var kļūt sliktāk, varbūt pat daudz sliktāk.”
Emīlija Bella, Touas digitālās žurnālistikas centra direktore Kolumbijas universitātē (ASV)
I.B.: “Kamēr vien lasītājiem, klausītājiem un skatītājiem vajadzēs uzticamus informācijas avotus un viedokļu līderus, tikmēr arī reklāma gribēs draudzēties. Bez piespiedu laulības. Vienalga, drukātā presē, datorā, tālrunī vai parkā uz soliņa.”
“Uz ziņu plūsmas palielināšanos Eiropas laikraksti reaģē ar trim stratēģijām: stāstus pasniedz ar vairāk detaļām un fonu, citādākā formā un daudz vairāk vizualizē.” Norberts Kipers, vācu laikrakstu dizainers, Eiropas labākā laikraksta balvas dibinātājs
I.B.: “Kopš bērnības: “Mammu, pastāsti man pasaku!”, “Bibliotekārīt, iedod izlasīt šo romānu!”, “Mīļais, aiziesim uz kino!” Arī pasakas vizualizē. Kaut mainās forma, žurnālistika konkurē ar pasaku stāstītājiem un iepazīstina ar reāliem līdzcilvēkiem.”
“Žurnālistiem jāanalizē, kas notiek. (..) Savukārt lasītājiem jāmaksā par saturu, ko radījuši žurnālisti – arī digitālajā vidē.” Helmuts Brandstēters, Austrijas laikraksta “Kurier” galvenais redaktors
I.B.: “Interneta paradums “ieraudzīju, paņēmu, nu tas ir mans” atgādina padomju laikus, kad to, kas nebija piesiets, daudzi stiepa mājās. Arī tad, ņemot savu daļu no “visas tautas īpašuma”, zagļi piesedzās ar demokrātiju. Ar domāšanas inerci visatļautība pārmantojusies jaunākajos – digitālajos laikos.”
