Šķēršļi un aplokšņu algas 0
Visu reģionu uzņēmēji visbiežāk par traucēkli savai darbībai nosauc nodokļu likmes un likumu un noteikumu biežās izmaiņas. Vienlaikus ir arī atšķirības starp reģioniem. Proti, Rīgā biežāk nekā citos reģionos darba devēji kā problēmu nosauc korupciju valsts sektorā un “draugu būšanu”, Pierīgā un Zemgalē – konkurenci ierobežojošas darbības no citiem uzņēmējiem, Vidzemē – infrastruktūras pieejamību. Uzņēmēji Kurzemē izteikti retāk nekā citos reģionos nosauc konkurenci ar ēnu ekonomiku. Viņi arī izteikti retāk par būtisku problēmu nosauc dažādus ar nodokļu administrēšanu saistītus samezglojumus. Piemēroto soda naudu lielumu kā traucējumu biežāk nekā citviet novērtē Vidzemes un Latgales uzņēmēji.
Aptuveni katrs trešais uzņēmējs Latvijā uzskata – būtiska problēma ir augsti kvalificēts darbaspēks, kā arī darbaspēka pieejamība, kopā ņemot. Mazkvalificēta darbaspēka trūkumu izjūt vien katrs desmitais Latvijas uzņēmējs. Vērtējot reģionus, ir redzamas atšķirības. Latgalē katrs otrais darba devējs kvalificētu darbaspēka trūkumu nosauc par problēmu, mazkvalificēta darbaspēka atrašana rūpes sagādā katram ceturtajam uzņēmējam.
Attieksme pret “aplokšņu algu” maksāšanu arī ir atšķirīga. Zemgalē un Latgalē to attaisno 37% uzņēmēju, Rīgā – 20%, Pierīgā – 10%, Vidzemē – 19%, bet Kurzemē – 10% darba devēju. Latgalē 31% uzņēmēju attaisno nelegālo nodarbinātību, Zemgalē 19% – nodokļu nemaksāšanu. Zemgalē un arī Latgalē katrs desmitais uzņēmējs attaisno diskrimināciju darba tirgū. Pierīgā vien retais uzņēmējs attaisno negodīgu uzņēmējdarbības prakšu pastāvēšanu reģionā.
