Izglābto būtu vairāk 0
Aleksandrs Lielmežs, Mālpils novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu sabiedrības viena no sāpīgākajām problēmām ir alkoholisms. Pat mazajā Mālpilī ir pietiekami daudz tādu gadījumu, kad piederīgie nāk un prasa padomu, ko darīt. Bet ko reālu varam izdarīt, ja dzērājs pats nevēlas ārstēties, nesaprot, ka viņš jau ir atkarīgais?
Kādreiz nebija problēmu – nosūtīja piespiedu kārtā ārstēties Olainē un daudzos gadījumos tas palīdzēja, cilvēks atgriezās ģimenē un sabiedrībā.
Diemžēl šodien Eiropas Savienības normatīvie akti tādu rīcību nosauc par personas brīvības ierobežošanu, cilvēktiesību pārkāpumu. Tam varētu piekrist tiktāl, kamēr netiek pārkāptas citu cilvēku – šā alkoholiķa piederīgo – tiesības, piemēram, vēlme dzīvot mierā un klusumā. Pie manis uz pašvaldību nāk tēvs, kuru tiranizē paša dēls dzērājs. Kam tad jūs esat, ja nevarat palīdzēt, viņš saka. Iedzīvotāji un pat tiesībsargājošās institūcijas prasa atbildību no pašvaldības, pārmet, ka mēs neko nedarām. Bet ko reālu mēs varam izdarīt, ja cilvēks nevēlas ārstēties, nesaprot, ka viņš ir atkarīgs no stiprajiem dzērieniem?
Darbojos Probācijas dienesta konsultatīvajā padomē, piedalos sēdēs, un visi atzīst, ka tās ir pārprastas cilvēktiesības, tā ir varas bezspēcība, ja valstī nav paredzēta piespiedu ārstēšana. Visur citur varam piespiest, bet šeit nevaram. Tagad pat policists saka – nu kur lai es to dzērāju lieku?
Daži saka – lai dzer, kamēr nomirst! Tā spriest nav ne humāni, ne valstiski. Jāsaprot, ka katrs cilvēks ir nozīmīgs, katru Dievs radījis ar kādu mērķi šajā dzīvē. Manās radu ģimenēs divi cilvēki brīvprātīgi aizgāja ārstēties. Viņi vairs nelieto alkoholu. Tātad ir metodes, kas palīdz tikt vaļā no zaļā pūķa. Ja būtu tāda piespiedu institūcija kā kādreiz Olainē, tikai ar lielāku komfortu, ar iespējām strādāt, izglītoties, esmu pārliecināts, izglābto būtu vairāk.”
