Soji – izturīgas un veiklas miniaitiņas. Kas jāzina par to audzēšanu? 0
Kas ir Soji aitas? Vēlos uzzināt par to audzēšanu. VELTA BAUSKAS NOVADĀ
Uzskata, ka cilvēki šīs punduraitas turēja jau bronzas laikmetā un ka tās ir mājas aitu priekšteces. Soji (Soay) aitiņas ir daudz mazāka auguma, sver vidēji 25–30 kg, toties ir izturīgākas un veiklākas. Kažoks mēdz būt melns, tumši vai gaiši brūns. Dzīvniekiem ir īsa, tieva astīte un mīksta, maiga, bet īsa (7–10 cm) vilna. Auni lepojas ar ļoti izturīgiem, pusaplī savītiem ragiem. Aitas var būt gan ar ragiem, gan bez tiem.
Desmit gadu pieredze punduraitu audzēšanā ir minizoodārza saimniecei Agijai Urtānei. Viņa slavē dzīvnieku gaļu – tā atzīta par delikatesi, ir tumšā krāsā kā medījumiem, izcili garšīga, līdzīga brieža gaļai. Tiesa, pie mums cilvēki to nesaprot un spriež, ka no smukuma paēdis nebūsi. Daudziem svarīgāka ir iegūtās gaļas masa, nevis garša.
Aitiņas nevajag cirpt, jo pavasarī tās lieko vilnu nobrucina gar dažādiem priekšmetiem. Atšķirībā no citām šķirnēm Soji aitām meklēšanās notiek tikai rudenī. Pavasarī dzimst jēri, katrai mātei – lielākoties divi (jaunām aitām – viens), un tām raksturīgs izteikts mātes instinkts. Dzīvnieki nav izvēlīgi, var laist ganīties arī sliktākās vietās, jo ēd zāli, koku zarus, mizas, taču ganības jāiežogo ar izturīgu, augstu žogu, bet aplokā nepieciešama nojume, kur patverties no lietus. Aitām jādod labs siens un daudz zaļbarības, kā arī sāls (bez vara piedevām). Laktācijas un grūtniecības periodā vēl vajadzīga lucernas zaļbarība, lai labāk attīstītos jēri .
Soji aitas ir klusas, draudzīgas. Tās var viegli pieradināt, dodot barību no rokas.
