– Jūs nemaz nevarat tā kritizēt. Ir jauna vara, ir ZZS premjers Kučinskis, starp citu, visai piezemēts politiķis, kas nerunā augstos toņos. 13
– Es pats tur piedalījos, lai Māris Kučinskis būtu par premjeru, bet viņam bija jāpārņem tas, ko nācās pārņemt. Katra premjera spējām un politiskajam spēkam atbilstoši ir riktīgs “buldozers ar lāpstu”. Vispirms tāds bija Valdim Dombrovskim, un viņš problēmas tik stūma uz priekšu. Bet tās krājās nerisinātas, mazākās problēmas pārauga lielākās. Kaut ko Dombrovskis aizšķūrēja, darīja, cik jaudas, bet – sāka buksēt. Atrada, kā nomainīt Dombrovski, nāca Straujuma. Ar saviem gabarītiem atbilstošu lāpstu. Atkal stūma, stūma – buksēja. Problēmu kalns auga priekšā, un nerisinātās pamatproblēmas stāv Kučinska buldozera ceļā. Viņš cenšas, šķipelē, bet tādu daudzumu īsā laikā prom neaizšķūrēsi.
– Kā vērtējat Kučinska valdības centienus?
– Pārmaiņas noteikti ir, it sevišķi saistībā ar premjera pirmajiem paziņojumiem, ka neauklēsies ar ministriem, kas netiks galā. Māris vēlāk gan aizmirsa, cik cieti teicis – jau savlaicīgi vajadzēja vērtēt gan Belēviča, gan Šadurska darbību, lai šie ministri nekļūtu pašam premjeram par “kapračiem”.
– Jūs esat bijis ass, prasījāt izglītības ministra demisiju!
– Taisnība. Ieeju kabinetā pie izpilddirektora. Viņš sēž sadudzis. Kas noticis? Zini, Andri, “Rīta Panorāmā” Šadurskis rīkoja skolotājus par zemām algām protestēt pie pašvaldībām, nevis Izglītības ministrijas. Ministrs spēles noteikumus mainījis gada vidū, kad pašvaldībām budžets tērējas, un tās nav brīdinātas, ka no 1. septembra vajadzēs papildu līdzekļus, lai piemaksātu skolotāju algām!
– Šadurskis taču ir politiska autoritāte, un ja neder par ministru?
– Tādām “autoritātēm”, kuras melo, nevar uzticēties, un labi vēl, ka Šadurski neielika par premjeru. Viņam un Belēvičam raksturīga liela pašpārliecinātība, bet cauri redzams, ka tie no katras slidenas situācijas mēģinājuši iziet, vainojot citus, nevienā neklausoties. Tāpēc viņiem līdzīgs ceļš, un, jo ātrāk atkāpsies Šadurskis, jo labāk Kučinskim.
– Ticat, ka Ministru prezidentam ir brīv rīkoties bez partiju ziņas?
– Neticu un zinu, cik pašlaik partijām labi, kad tās tik skaisti sadalījušas lietas. Tā ir tā politiskā “diplomātija” ar piekāpšanos. Bet ir zināms, kam vajadzēja būt premjeram, kas pagaidām ieņem finanšu ministra vietu, – Danai. Viņa ir cilvēks, kura tiktu galā ar lietām, kas velkas valdībām līdzi – šīs politiķu diplomātiskās vienošanās dēļ, lai “iebrauktā” sistēma nesabruktu.
– Reiznieci-Ozolas kundzi par premjerministri? Viņa būtu asāka?
– Viņas diplomātija un spēks ir šahistes asais prāts un spēja izdarīt spiedienu, lai panāktu virzību jautājumu risināšanā.
– Domājat, ka finanšu ministrei ar laiku jāieņem augstāks amats?
– Jā, Danai jau to vajadzēja ieņemt, un ne vien es tā domāju. Māri Kučinski atbalstījām, kamēr Dana vēl neiet. Bija trīs tikšanās, kur pirmajā nemaz negribēja premjera amatu ZZS, un es piedalījos pārliecināšanā, ka to vajag ņemt. Māris ir spējīgs un var mainīt situāciju. Bet Kučinska spēki buldozera darbā var izsīkt. Viņu atbalsta arī prezidents. Abu redzējumi ir ļoti tuvi un tikšanās biežas. Iepriekšējiem prezidentiem labpatika politiskā diplomātija, attiecību uzturēšana ar visām partijām, bet nosvērti, pakāpeniski jādodas uz priekšu. Ja iebuksē, tad premjeram ātri jāpieņem kardināli lēmumi. Ja Kučinskis būs neizlēmīgs, notiks tas pats, kas ar iepriekšējiem premjeriem.
