Ja siltuma par maz, izvēlamies elektrisko sildītāju. Īss populārāko sildītāju apskats – jauda, cena, izturība 0
Kad apkures sezona vēl nav pilnībā uzsākta vai arī vēl siltuma ir par maz, lieti noder elektriskais sildītājs, kas palīdz īsā laikā atbrīvoties no rudens drēgnuma telpās. Kurš no tiem būs visizdevīgākais?
Elektriskie gaisa sildītāji ekspluatācijā izmaksā salīdzinoši dārgi, tāpēc vairāk piemēroti īslaicīgai telpu apsildīšanai kā papildu apkures variants. Lai izmaksas nebūtu nesamērīgi augstas, salīdzinot ar iegūto labumu, galvenais, jāzina, kādam nolūkam sildītāju iegādājas – biežai un intensīvai lietošanai vai tikai omulības radīšanai; kādās (sausās/mitrās, iekšā/ārā) un cik plašās telpās to lietos. Pēc tā varēs spriest, kādu veidu un modeli izvēlēties.
Iegādājoties sildītāju interneta veikalos, pievilcīgas var būt zemās cenas, tomēr jābūt uzmanīgiem – interneta veikalos bieži nav norādīta visa nepieciešamā informācija par preci. Bieži pēc attēla vien nevar spriest par to, vai sildītājs stiprināms pie sienas vai liekams uz grīdas uz kājiņām. Tāpat izpaliek informācija par sildelementa veidu, ražotājvalsti un drošības režīmiem. Tāpēc labāk sildītāju iegādāties specializētajos veikalos, kur būs iespēja uzzināt visus sildītāja parametrus.
Kā skaidro kompānijas Buvserviss.lv santehnikas nodaļas menedžere Aiga Lināre, to, vai sildītājs spēs sasildīt telpu līdz vēlamajai temperatūrai, nosaka tā jauda, kas norādīta vatos vai kilovatos (1000W=1kW). “Lai saprastu, cik jaudīgu ierīci iegādāties, aptuvenais aprēķins ir 80-100 W uz 1 m² (griestu augstums nepārsniedz 2,5 metrus). Tātad sildītājs ar 1 kW jaudu derēs 10-12m² lielai telpai. Ir arī elektriskie sildītāji ar vairākiem jaudas režīmiem, līdz ar to tos var pielāgot dažāda lieluma telpām.
Izvēloties sildītāju, jāsaprot, ka tā ekonomiskumu un lietošanas izmaksas nosaka dažādi faktori – ne tikai ierīces veids un jauda. Ļoti svarīgi, kāda ir konkrētās telpas siltumizolācija, cik daudz tajā logu vai stiklojumu. Tāpat svarīgi, kāds elektrības patēriņa režīms izvēlēts, kāds ir ierīces darbināšanas laiks un intensitāte. Jebkurā gadījumā ekonomiskāka būs tāda ierīce, ko iespējams regulēt ar termostatu. Termostati mēdz būt mehāniskie un elektroniskie. To galvenā atšķirība ir temperatūras iestatīšanas precizitāte. Sildītāji ar mehānisko termostatu ir lētāki, bet mazāk jutīgi pret temperatūras izmaiņām telpā – atšķirība starp iestatīto un reālo temperatūru varētu būt ±2°C. Turpretim elektroniskais termostats liks sildierīcei izslēgties vai ieslēgties jau tad, kad iestatītā temperatūra no telpas temperatūras atšķirsies vien par 0.5°C.
Ļoti izdevīga ir arī papildfunkcija – taimeris, kas ļauj uzstādīt laiku, kad sildītājam sākt vai beigt darboties. Tas ir īpaši ērti, lai, piemēram, pārnākot mājās sagaidītu omulīgs siltums, kā arī, ja gadījies aizmirst izslēgt ierīci – sildītāja taimeris to izdarīs pats.
Droši vien tāpēc arī mūsu pircēji pēdējā laikā visbiežāk izvēlas iegādāties tieši konvektora tipa sildītājus, jo tiem pieejamas vairākas regulēšanas funkcijas.
Lai sildītājs kalpotu ilgu laiku, to ik pa laikam nepieciešams tīrīt. To iespējams izdarīt, noslaukot putekļus no korpusa ārējām plaknēm ar putekļus savācošu drānu, bet sildītāja iekšpusi iespējams uzmanīgi izpūst (nevis sūkt) ar putekļusūcēju.”
