Ja tev paveiksies, tu… raudāsi un vilsies cilvēkos. Cits skats uz nelaimēm 9
Ja tev paveiksies, tu paliksi viens. Pavisam viens, kad neviena nav blakus un tev nāksies atbalstu meklēt zemē un sevī.
Ja tev paveiksies un tas notiks pareizajā laikā, dzīve tev iesitīs, lai tu kā rieksts nolobītos un atrastu savu kodolu.
Ja tev paveiksies un būs pareizais laiks, tev sāpēs. Tik ļoti, ka šo sāpi gandrīz nevar izmērīt, bet pēc tam tev tā palīdzēs iekšēji pārdzimt.
Ja tev paveiksies, tu raudāsi. Un asaras nekādi nevarēs apturēt. Un no tām nāks atsvabināšana, un – īstā dzīve.
Ja tev paveiksies, tu būsi neaizsargāts. Un nekādi to nevarēsi noslēpt. Un tad tu sapratīsi, kurš ir ar tevi un kurš ne.
Ja tev paveiksies, tu nezināsi atbildes uz jautājumiem. Un tev tās nāksies atklāt pašam.
Ja tev paveiksies, tu vilsies cilvēkos, skolotājos un labsirdīgos brīnumdaros. Un, pārdzīvojis to, tu spēsi skatīties uz reālo pasauli.
Ja tev paveiksies un būs pareizais laiks, tev nebūs, kam pajautāt padomu. Pilnīgi nevienam. Un nāksies atrast iekšējo kompasu.
Ja tev paveiksies un būs īstais laiks, tev būs neciešami, tik ļoti, ka nāksies kaut ko ar to darīt vai vienkārši atslābināties un atļaut pasaulei kaut ko ar tevi izdarīt.
