Visnoslogotākie skolēni ir trešklasnieki, kuriem mācībām nākas veltīt pat vairāk laika nekā vidusskolēniem. To secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas aptaujājis skolēnus un viņu vecākus, kā arī pedagogus 52 Latvijas skolās.

Lasītākie

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22

Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80

Lasīt citas ziņas

Saņemtas 3765 skolēnu anketas, uz jautājumiem atbildēja arī 1479 vecāki un 1096 pedagogi. Aptaujas nav veiktas visās klasēs, bet tikai 1., 3., 5., 6., 9., 12. klasē.

Noskaidrots, ka trešklasnieki stundās, pagarinātajā dienas grupā, konsultācijās un mājās mācībām velta vidēji 49,3 stundas nedēļā. Daudz neatpaliek pirmklasnieki, kuri vidēji mācās 47,4 stundas. Iznāk, ka jaunākie skolēni ir pat vairāk noslogoti nekā pieaugušie, kuriem darba nedēļa ir 40 stundas. Vismazāk jāmācās 5. klasē – tad mācībām tiek veltītas vidēji 32,8 stundas nedēļā. Skolēnu un viņu vecāku atbildes liecina, ka skolēnam vidēji nedēļā tiek uzdots 15,1 mājasdarbs, kura izpildei tiek patērētas 328 minūtes jeb 5,5 stundas nedēļā. Aprēķināts, ka mājasdarbiem vismazāk laika arī velta piektklasnieki – 250 minūtes nedēļā, bet visvairāk – 342 minūtes – tam patērē 9. klašu skolēni. 67 procenti aptaujāto 1. un 3. klases skolēnu apmeklē pagarinātās dienas grupas nodarbības, kurās izpilda daļu mājasdarbu, turklāt te mācībām iespējams saņemt pedagoga palīdzību.

TV24

“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete

Apcietināts jaunietis aizdomās par uzbrukumu mūziķim Horenam Stalbem

Krievija karā Ukrainā iesaistījusi jau vairāk nekā 500 000 karavīru. Okupanti gatavojas jaunam uzbrukumam divos apgabalos

Noskaidrots, ka mazākajiem skolēniem visbiežāk mājasdarbi jāpilda latviešu valodā un literatūrā, matemātikā, angļu valodā un dabaszinībās. 5. klasē mājasdarbi visbiežāk tiek uzdoti šajos pašos priekšmetos, kā arī mājturībā un sociālajās zinībās. 6. klasē sociālo zinību vietā nāk vēsture, kurā arī mājasdarbi ir bieži. 9. klasē visbiežāk mājasdarbi jāpilda matemātikā, tad seko latviešu valoda un literatūra, angļu valoda, vēsture un mājturība. Līdzīga situācija ir 12. klasē, tikai tad vairs nav mājasdarbu mājturībā.

Visi skolēni visvairāk laika patērē, pildot mājasdarbus matemātikā, kā arī latviešu valodā un literatūrā. Visvairāk laika mājasdarbiem latviešu valodā un literatūrā tiek veltīts 1. klasē – ābečnieki tam tērē 112 minūtes nedēļā, neieskaitot laiku, kas pie burtnīcām pavadīts pagarinātās dienas grupā.

72 procenti aptaujāto pedagogu apgalvoja, ka skolās ir noteikts, cik mājasdarbus drīkst uzdot, taču citi informācijas avoti to neapstiprināja.

Atklājies arī, ka ģimnāzisti mājasdarbiem velta vairāk laika nekā skolēni, kuri mācās tā saucamajās parastajās skolās.

IKVD šādu aptauju veica, lai noskaidrotu, cik tad liela ir reālā skolēnu noslodze. Aptauja veikta gan pēc izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iniciatīvas, gan tāpēc, ka šādi dati nepieciešami darba grupai, kas Izglītības un zinātnes ministrijā spriež par iespējamām pārmaiņām mācību saturā un mācību darba organizēšanā. Intervijā “Latvijas Avīzei” R. Ķīlis jau bija teicis, ka Latvijas skolēni ir ļoti noslogoti, taču viņu mācību sasniegumi tik un tā nav augsti.

Kopējais nedēļā skolā pavadītais un uzdoto mājasdarbu izpildei patērētais laiks (stundās) *

*Aprēķinā nav ņemts vērā skolēnu apmeklētās interešu nodarbības un laiks, ko viņi pavada mākslas, mūzikas un sporta skolās.