Kā zemessargi vērtē deputātu kūtrumu iesaistīties šajā organizācijā? “LA” aptauja 1
Kaspars, Studentu bataljona zemessargs: “Ir nedaudz smieklīgi klausīties atrunas par aizņemtību, ģimenes dzīvi un bailēm no ieročiem. It kā zemessargiem nebūtu darba vai ģimenes. Mūsu rindās ne vienam vien zemessargam ir trīs un pat vairāk bērnu, vairāki darbi un sabiedriskie pienākumi. Tas ir attieksmes jautājums. Bet ir arī labi, ka deputāti nestājas Zemessardzē. Mūsu rindās nav nepieciešami zemessargi, kas dien, lai veidotu publicitāti uz Zemessardzes rēķina. Viens zemessargs, kas dien no sirds, ir desmitiem reižu vērtīgāks par deputātu, kam rūp tikai politiskā karjera.”
Gatis Zamurs, zemessargs: “Manuprāt, tā ir apkaunojoša statistika, ka no simt deputātiem tikai divi darbojas Zemessardzē. Runās esam patriotiski, Zemessardze ir mūsu aizsardzības balsts, bet, kad tam jāvelta kaut daļa no sava komforta, rodas atrunas. Vieglāk ir piespraust karodziņu un ar lāpu izstaigāt Vecrīgu nekā lauka apstākļos slapdraņķī mācīties reakciju uz pretinieka uguni. Īpaši pazemojoši skan atruna, ka deputāti Zemessardzē neiesaistās darba vai ģimenes dēļ. Vai tad aktīvie zemessargi ir bezdarbnieki, kuriem nav ģimenes, vecmāmiņas laukos vai iespējas kā citādi pavadīt brīvo laiku? Riharda Kola attaisnojums par ārzemju braucienu izraisa nožēlu. Vienīgais, kas nepārsteidz, ir Artuss Kaimiņš, jo populisma karogs jātur abām rokām, tāpēc nav iespējams tajās paņemt vēl arī rāciju vai ieroci.”
Artis, zemessargs: “Deputāti ir kā sabiedrības spogulis, jo procentuāli, skatot dalību, sanāk līdzīga proporcija. Ja ir griba un apziņa, ka jābūt Zemessardzē vai jebkur citur, atrodas gan laiks, gan līdzekļi. Ja vēlmes nav, atradīs simtiem iemeslu, lai nedarītu. Ar “Saskaņas” deputātiem es izlūkos neietu. Manuprāt, lielākā daļa no deputātiem ir tie, kurus skolā mēdza apcelt, bet viņi labi mācījās un tagad nokļuvuši Saeimā. Labākie karavīri ir huligāni, kas parādījies bijušos un esošajos karos.”
