Jau pēc 80 gadiem daļa Zemes var pilnībā izmirt 75
Pēc zinātnieku domām, līdz 2100. gadam lielākajā daļā planētas reģionu globālās sasilšanas dēļ dzīvot nebūs iespējams, plašas teritorijas vienkārši pārvērtīsies tuksnesī, un temperatūra arvien vairāk pārsniegs +40 grādus, vēsta vietne Sciencealert.
Pat ja mēs spēsim ierobežot globālo sasilšanu līdz 2 ˚C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, jaunās aplēses liecina, ka līdz 2100. gadam tropos un subtropos, tostarp Indijā, Arābijas pussalā un Subsahāras Āfrikā, būs bīstami karsts vairumā gada dienu.
Tikmēr pasaules vidējos platuma grādos vismaz katru gadu piedzīvos intensīvus karstuma viļņus. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Čikāgā pētnieki prognozē, ka līdz gadsimta beigām bīstamo karstuma viļņu skaits palielināsies 16 reizes.
Ja pasaule nespēs sadarboties, lai īstenotu ātrus un plašus pielāgošanās pasākumus, visticamāk, būs daudz nāves gadījumu.
Katrs solis, par kādu mēs varam samazināt temperatūru, ir svarīgs, jo katra grāda daļa, par kādu samazināsies karstums, glābs dzīvības.
Pamatojoties uz šiem rādītājiem, citos pētījumos prognozēts, ka tuvākajās desmitgadēs cilvēki mirs rekordlielā skaitā, jo klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē mūsu planētu.
Tomēr to, kā cilvēki tiek galā ar karstuma stresu, sarežģī citi faktori, piemēram, mitrums. Pašreizējās aplēses ir balstītas uz rādītāju, kas pazīstams kā karstuma indekss, kurā relatīvais mitrums tiek ņemts vērā tikai līdz noteiktai temperatūrai.
Šo tradicionālo mērījumu pētnieki izmanto, lai novērtētu karstuma stresu, tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēka organisms, iespējams, nav spējīgs tikt galā ar tik lielu karstumu un mitrumu, kā to norāda šis indekss.
Pašreizējais karstuma indekss 93 °C (200 °F) tiek uzskatīts par maksimālo pieļaujamo temperatūru.
Taču jaunie pētījumi liecina, ka 100 % mitruma apstākļos pat jauni un veseli cilvēki var nedzīvot ilgāk par 31 °C.
Tomēr, ņemot vērā tradicionālo karstuma indeksu, temperatūra tiek uzskatīta par bīstamu, ja tā pārsniedz 40 °C, un par īpaši bīstamu, ja tā pārsniedz 51 °C.
Šīs ir robežvērtības, kas pašreizējā pētījumā izmantotas, lai prognozētu apdzīvotību nākotnē, un pastāv liela iespēja, ka tās ir pārāk zemu novērtētas attiecībā uz to, kas gaidāms nākotnē.
Tomēr, pat ņemot vērā šos rādītājus, cilvēces izredzes izskatās bēdīgas.
No 1979. līdz 1998. gadam bīstamā karstuma indeksa slieksnis tropos un subtropos katru gadu tika pārsniegts 15 % dienu.
Šajā laikā tikai retos gadījumos karstuma indekss bija ļoti bīstams.
Diemžēl to pašu nevar teikt par mūsdienām, un problēma tikai saasinās.
Līdz 2050. gadam tropu reģionos bīstamais karstuma indekss varētu tikt pārsniegts 50 % dienu gadā. Līdz 2100. gadam tas varētu tikt pārsniegts vairumā dienu.
Turklāt aptuveni 25 % no šīm dienām varētu būt tik karstas, ka varētu pārsniegt īpaši bīstamas robežvērtības.
“Iespējams, ka bez būtiskas emisiju samazināšanas līdz gadsimta beigām lielākajā daļā pasaules tropu un subtropu reģionu karstuma indeksa līmenis lielāko daļu gada būs augstāks par “bīstamo”,” raksta autori.
“Bez pielāgošanās pasākumiem tas ievērojami palielinātu ar karstumu saistīto slimību biežumu un samazinātu āra darba spējas daudzos reģionos, kur svarīga ir naturālā lauksaimniecība.”
Sekas veselībai un sabiedrībai, bez šaubām, būtu nopietnas.
Pētījums publicēts žurnālā Communications Earth & Environment.
