Cilvēks. Ērika Kalnmeiera mājieni 21
“Iestādes vadītājam ir liela nozīme, jo viņš dod uzstādījumu prokuroriem, kas strādā pie lietas. Ja ģenerālprokurors jau iepriekš neformāli norāda, kurā virzienā ir jāvirzās, tad reti kurš prokurors būs tik drosmīgs un tam pretosies. Piemēram, ja ģenerālprokurors dod mājienu, ir vai nav konkrētā lieta perspektīva. Kalnmeieram ir tāda īpašība – jau iepriekš paust savu nostāju, tāpēc nav jābrīnās, ka oligarhu lieta netika novesta līdz veiksmīgam rezultātam,” secina bijušais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kura lietvedībā atradās oligarhu sarunu noklausīšanās. Viņš pretēji ģenerālprokuroram uzskata, ka bija savākts pietiekami daudz pierādījumu, lai varētu sākt kriminālvajāšanu un virzīt lietu uz tiesu, piemēram, epizodē par Aināra Šlesera īpašumu legalizēšanas shēmu Rīgas tirdzniecības ostā (RTO), kurā iesaistīts arī Andris Šķēle. Ne viens, ne otrs vairs neslēpj savu dalību RTO. Bet apsūdzība dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā guļ grāvī kopā ar citām epizodēm – arī naudas “pumpēšanu” no valsts un pašvaldības uzņēmumu kabatām, noslēdzot izšķērdīgus reklāmas līgumus ar “Mediju namu” un laikrakstu “Diena”. “Esmu bijis klāt visās sarunās un uzskatu, ka ģenerālprokurors nav darbojies šī procesa izmeklēšanas interesēs,” atzīst Jurašs.
Savukārt ģenerālprokurors vaicā, cik gadījumos KNAB amatpersonas ir vērsušās ar iesniegumiem pie ģenerālprokurora, ka uzraugošie prokurori nepilda savus pienākumus, cik gadījumos rakstījuši sūdzības par ģenerālprokurora rīcību kaut vai Saeimas Nacionālās drošības komisijai vai Aizsardzības, korupcijas novēršanas un iekšlietu komisijai, Nacionālajai drošības padomei, Augstākās tiesas priekšsēdētājam? Personīgi Kalnmeiers neesot saņēmis nevienu iesniegumu.
