Jūlija pirmā dekāde – aukstākā novērojumu vēsturē 0
Šā gada vasaras otrā mēneša pirmā dekāde Latvijā bijusi aukstākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Jūlijs iesākās ar salīdzinoši dzestru un lietainu laiku, vidējā gaisa temperatūra dekādes sākumā bija vien +12,5…+17,5 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā pieejamā informācija.
Dekādes vidū, mainoties sinoptiskajai situācijai, Latvijā ieplūda gaisa masas no dienvidiem, līdz ar to gaisa temperatūras pakāpeniski paaugstinājās, bet 7. un 8. jūlijā maksimālās gaisa temperatūras daudzviet jau pārsniedza +30 grādu atzīmi. Ventspilī šajās dienās pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kas iepriekš uzstādīti 1973. gada 7. jūlijā un 2003. gada 8. jūlijā, un tagad tie attiecīgi ir 7. jūlijā +31,8 grādi, bet 8. jūlijā +32,1 grādi.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 83% no normas, tomēr jūras piekrastē nolija vien 0-13% nokrišņu no dekādes normas, bet centrālajos un austrumu rajonos lija ievērojami vairāk – Sīļu novērojumu stacijā līdz pat 160% no normas. Savukārt Priekuļu, Lielpēču, Skrīveru un Zosēnu novērojumu stacijās 1. jūlijā nolija no 30,8 mm līdz 39,6 mm, līdz ar to jau pirmajā dienā pārspēts visas dekādes nokrišņu normas daudzums.
Vidējais vēja ātrums kopumā bija mazāks par normu un nepārsniedza 5 metrus sekundē, brāzmās vislielākais vēja ātrums sasniegts 10. jūlijā Liepājā, kur vējš pastiprinājās līdz 13,6 metriem sekundē.
