Juris Zvirgzdiņš, “Rasas vasara” 0
Māksliniece Lina Dūdaite. “Pētergailis”, 56 lpp.
7 vienkārši ieradumi, kas palīdzēs izvairīties no atpazīstamā “veca cilvēka” aromāta
“Beidzam bļaut, ka Latvijā ir bezmaksas izglītība un medicīna. Nav!” Cipruss par pieredzi ar meitas skolu
“Mana pensija nav mana nauda?” Iedzīvotājs neizpratnē par spēkā esošos sistēmu un nosauc to par konkrētu cilvēka pazemošanu
Tie, kuri lasījuši Jura Zvirgzdiņa iepriekšējo stāstu “Lauvas rūciens”, jau pazīst Rasu, viņas māmiņu Laimu, rotaļu lācīti Tobiasu un sunīti Zorro un kopā ar viņiem zooloģiskā dārza lauvu Leo. Ir pagājis gandrīz gads, Rasai jau ir pilni seši gadi, rudenī viņa ies skolā. Bet vasaru Rasai nāksies pavadīt laukos, kopā ar negantajām Lutēciju un Konkordiju, kuras abas vecākas par Rasu. Lutēcijai ir jau deviņi gadi, bet Konkordijai – septiņi, lai gan viņa pati apgalvo, ka astoņi. Un viņas netic, ka Rasai ir draugs Leo, īsts lauva.
