Valdības deklarācija būs kosmoss, kurā atklās vēl neapgūtas teritorijas. Egila Līcīša feļetons 10
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ļoti uzpumpētās emocijas valdības stiķēšanā un stellēšanā, kad brīžiem likās, ka jāmeklē, kā nomainīt sapsihojušos sarunu vedējus pret mierīgākiem, ieturētākiem, pamazām nogulsnējušās rāmāk, veidojoties saskanīgai viena veseluma koalīcijai.
Prezidenta Egila Levita beidzot nosauktais nākamais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, saņēmis stafeti no iepriekšējā premjerministra Krišjāņa Kariņa, nāk kā bezbailīgs valdītājs ar vareniem sabiedrotajiem nacionālkonservatīvo spēku izskatā.
Nākamai valdībai beidzot nav jāatbalsta dažādākās anomālijas dzimuma jautājumos, uz ko spieda Sorosa mācības interpreti un apvienības “Mozaīka” sadarbības partneri, liberāļu saimes politiķi ar ievērojamu svaru vecajā koalīcijā.
Tautsaimniecībā, labklājības celšanā aplaimotā latviešu nācija sagaida no ģimenes tēva, gaišā cilvēka Krišjānīša, ka turpmāk viņš būs mantas kopālasītājs, krājējs un pelnītājs, nevis parādu taisītājs.
Valdības sastādītāji tikuši tiktāl, ka izvilkuši laukā disketēs un rūtiņu kladēs ierakstīto triju partiju vērtīgāko programmatisko materiālu un darbu plānus.
Tas vēl piepulējams melnraksts, bet, lietojot no “progresīvā” Kaspara Briškena patentētu izteikumu, līdzīgi kā Mārtiņš Luters pirms 500 gadiem pie Vintenbergas baznīcas sienas pienaglojis 95 tēzes, tā Krišjānis Kariņš pagājšnedēļ piesita pie prezidenta pils karkasa dēli ar 395 deklarētiem punktiem, kur viss bijušais pārkrāsots un pārdarināts pa jaunam.
Jūtams, ka tad, kad būs izgatavota pilnā mērā, valdības deklarācija būs tālēs iesniedzies kosmoss, kurā atklās neapgūtas teritorijas.
Tā kā saskaņā ar konstitūciju Latvijā vara pieder suverēnai tautai, mēs, tautas pārstāvji, vēlētos piemetināt dažas lietas topošā grandiozo ideju, pasaules zināšanu un vērtību apkopojuma uzmetumam.
Beidzot Latvijai ir skaidri saskatāms nākotnes uzdevums, pēc ilgiem laikiem atkal priekšā redzama vidēja termiņa vīzija – pārtraukt klibojošo atpalicību no kaimiņzemēm, tīģerlēcienā izrauties no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, kurās bijām nezin kādā veidā, nezin kā vadībā iestiguši.
Šis mērķis palicis neatzīmēts deklarācijas projektā, laikam gan “Jaunajai Vienotībai” kautrējoties no līdzšinējiem sasniegumiem, bet tas obligāti jāizvirza.
Lai neatstātu iespaidu par stagnātiska izskata valdību, proklamējamo darbu sarakstā par atslēgvārdiem labāk iederēsies jaunpienācēju “Apvienotā saraksta” ieteiktie “pārmaiņas” un “izrāviens”, nekā ilggadējo vadības paju turētāju vienotībnieku un nacionāļu proponētie “iesāktā turpinājums” un “stabilitāte”.
Iesāktais ceļš uz nolaišanos Eiropas pagraba līmenī ir jāpārtrauc un nekādā ziņā nav jāturpina.
Līdz ar to – gāzi grīdā! – aizmirstot par iepriekšējā perioda nekompetencēm un bezatbildībām, ar ekspresvilciena vai reaktīvās lidmašīnas ātrumu uz priekšu, kā alpīnistiem, kalnā kāpējiem – uz augšu!
Kā uzdevumu vajag paredzēt pasākumu plānu, lai pašmāju uzņēmumi nepārceltos uz stabilākām, drošākām vietām un piesaistītu investorus no ārzemēm. Jāuzraksta, kādus likumus mainīt, kādas valsts iestādes reorganizējamas, lai nodrošinātu strauju pakaļdzīšanos labu gabalu tālāk tikušiem igauņiem, lietuviešiem.
Jārunā par konkrētām darbībām, kādas veicamas, lai vairotu turību valstī, audzētu ekonomiku, pelnītu un taupītu.
Par taupību savs vārds sakāms arī mūsu lasītājiem. Ķekaviete Mirdza uzskata, ka uz pusi jāsamazina partiju rijīgums pēc nodokļu maksātāju līdzekļiem. Ja cilvēki rēķinās ar krīzi, arī politisko spēku miljonu finansējumam jāsarūk vai pretvalstiskām partijām tas pat jāatņem.
Savukārt lasītāja Silvija no Rīgas domā, ka taupība sākas no sīkumiem, piemēram, lai spuldzes virs valsts iestādēs strādājošo galvām nedeg kā prožektori un lai medicīnisko preparātu lietošanas pamācības nav ieritinātas zāļu paciņās palaga izmērā un garumā.
Par tādām lietām jādomā, jo vairs nebūs saimniekošana maksimāli labvēlīgos apstākļos, “kad naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”.
Turpmāk vara jārealizē vienīgi tautas interesēs, patriecot ratā un turot lielgabalšāviena attālumā valdībai pietuvinātus spekulantus, aizplīvurotu iepirkumu konkursu uzvarētājus un partiju čomus.
Plašu pretimnākšanu, demogrāfijas jautājumu risinot un tautas ataudzi veicinot, sagaida ģimenes ar bērniem.
Nav jāaizmirst par dzīves grūtdieņiem, kuri jānodrošina ar pilna spektra pakalpojumiem.
Deklarācijā atzīmējams par bezpartijisko politiskajām tiesībām, likvidējot partiju privilēģijas un monopolu uzstādīt vēlēšanu sarakstus līdz pat pašvaldību līmenim.
Ja deklarāciju piepildīs ar pilnvērtīgu saturu un uzrakstīs koncentrētāk, ne tik izplūdušā veidā, valdība var cerēt, ka sadzīvos ar tautu kaut cik pa draugam.
