Vai nomira likumā noteiktā kārtībā? 1
Par to, ka pazudis 68 gadus vecais Grobiņas novada Medzes pagasta iedzīvotājs Ojārs Pinsters, Valsts policijas Liepājas iecirkņa dežurantam viņa meita Dace Pinstere piezvanīja 6. decembrī ap pulksten 22.
Lauksaimnieks un augļkopis, bijušais skolotājs un tautfrontietis neilgi pirms vieniem dienā bija devies prom no Liepājas slimnīcas, kur rīta agrumā bija ievietots pēc epilepsijas lēkmēm un halucinācijām. Inteliģentais kungs bija spējis pārliecināt medicīnas personālu, ka spējīgs saviem spēkiem ar satiksmes autobusu aizbraukt mājās. Diemžēl tas O. Pinsteram neizdevās.
Kā man skaidro Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga, meita aprakstījusi tēva pazīmes un jautājusi, vai tāds cilvēks gadījumā nav atrasts – O. Pinsters varot neatcerēties savu vārdu, un viņa izturēšanās varot atgādināt cilvēku alkohola reibumā, kaut gan alkoholu viņš nelietojot vispār. Policijas rīcībā tobrīd nebija ziņu par šāda cilvēka pazušanu, un dežurants nodeva informāciju kārtības un ceļu policijai, kas jau tajā pašā vakarā apbraukājusi slimnīcas apkārtni, kaut arī meita neuzstājusi, ka policijai būtu tēvs jāmeklē. Meklēšanu jau bija sākuši O. Pinstera tuvinieki un paziņas.
Nākamajā dienā ap pulksten 11 Valsts policijā ieradās D. Pinstere un uzrakstīja iesniegumu par tēva pazušanu, un policija turpinājusi meklēšanas darbus, informējusi sabiedrību, iespēju robežās piesaistīti policijas inspektori, palīgā nākuši zemessardzes 20 brīvprātīgie.
11. decembrī (piecas dienas pēc pazušanas) policija ierosināja meklēšanas lietu, tika informēti Rīgas meklēšanas darbu speciālisti, kas bija gatavi nākt palīgā. Brīvdienās bija plānota vērienīga meklēšana, taču tā vairs nebija nepieciešama – 12. decembrī O. Pinsteru atrada mirušu brikšņos nepilnu kilometru no slimnīcas. Eksperti secināja, ka viņš miris jau 7. decembrī nosalstot.
Notikušais liek uzdot jautājumus: kāpēc meklēšanā netika iesaistīts helikopters, kas citos gadījumos notiek tajā pašā dienā, kāpēc uzreiz netika meklēts ar suni, kāpēc meklēšanas lieta tika ierosināta tikai sestajā dienā, un kāpēc jau no paša sākuma policija nekoordinēja meklēšanas darbus, ko vēlējās piederīgie?
“Par helikoptera izmantošanu – katrs gadījums tiek skatīts individuāli, tomēr, lai to varētu darīt, ir uzreiz pēc cilvēka pazušanas jābūt zināmam virzienam, kurā viņš devies. Šajā gadījumā tā nebija. Arī kinologam ar suni sākumā nebija lietderības, jo pie slimnīcas ir daudz pēdu un ceļš, pa kuru gājis pazudušais, nebija zināms. Jā, varbūt meklēšanas lietu varēja ierosināt arī agrāk, taču pati meklēšana jau notika visu laiku, “lieta” nozīmē, ka var veikt dažādas speciālas operācijas, piemēram, piekļūt ierobežotas pieejamības informācijai. Policija nevar koordinēt brīvprātīgos, policisti nevar arī rīkoties kā brīvprātīgie – policistiem jāvadās pēc noteikumiem un likumiem, pretējā gadījumā var nonākt nepatikšanās,” atbild S. Šteinberga.
Piederīgajiem ir lielas pretenzijas pret izmeklēšanas inspektori par viņas profesionalitāti. Valsts policijas Kurzemes reģiona kriminālpolicijas biroja sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Rimants Kārkliņš savu padoto un policiju kopumā aizstāv, sakot, ka meklēšanas darbus policija savu iespēju robežās veica jau no paša sākuma un ka inspektorei lieta rokā nonāca tikai sestajā dienā.
“Saprotu tuviniekus, taču jau pirmā saruna ar Daci Pinsteri mums izvērtās asa – viņa pārmeta, ka policija neko nedarot. Arī pret izmeklētāju man nav pretenziju: viņa pat izdarīja vairāk, nekā tika prasīts, tika apzinātas visas iespējamās versijas un vietas, kurās pazudušais būtu varējis nokļūt, vākta informācija no autobusu šoferiem, citiem cilvēkiem un iestādēm. Meklēšanā iesaistījās kolēģi, kam tas nebija pienākums. Piederīgie Liepājas medijos izmeklētāju kritizēja, pēc kā viņa ir psiholoģiski traumēta, jo jūtas nepatiesi apvainota,” stāsta R. Kārkliņš.
No sarunas ar Daci Pinsteri jūtams, ka viņas kontaktos ar policiju ir bijis daudz emociju, arī pārpratumu, visas sarunu detaļas viņa neatceras, tāpat – ar ko katrreiz konkrēti runājusi, pa starpu viņa zvanījusi arī uz Liepājas pašvaldības policiju. Taču viens ir skaidrs: neapmierinātība ar policijas darbu liela. Vienlaikus Dace arī apzinās, ka piederīgajiem jāuzņemas daļa vainas notikušajā. Mamma tēti ar ātrajiem no Medzes uz slimnīcu nogādājusi bez meitas ziņas: gribējusi pasargāt Daci no liekiem kreņķiem, jo meitai nesen piedzimis bērniņš. Kad Dace uzzinājusi, ka tēvs slimnīcā, un uz turieni aizsteigusies, viņš jau pirms kādas pusotras stundas bijis izgājis. Meita skaļi nepārmet, tomēr uzdod jautājumu: vai medicīnas personālam, zinot tēva slimības vēsturi, vajadzēja viņu laist projām? Tēvam nebija arī mobilā telefona, ko viņš necietis: iespējams, tas būtu izglābis dzīvību…
“Mobilizēju radus, draugus, paziņas, kopumā visu dienu laikā ap 30 cilvēku, jo bija sajūta, ka policija neko nedara, ka netic, ka tētis kaut kur noklīdis un mirst. Tā kā man ir zīdainītis, meklēšanas darbu koordināciju uzņēmās brālēns Kristaps Pinsters, kas ir skatuves meistars Liepājas teātrī. Kad prasījām kādu profesionāli policijai, to mums iedeva tikai tajā dienā, kad atrada tēta jaku un kinologs ar suni pa pēdām pie Tosmares ezera purvainos brikšņos tēti atrada. Mēs tur netālu bijām meklējuši, bet nevarējām iedomāties, ka tādā vietā – vairāk domājām, ka tētis gājis kājām uz mājām un tur kaut kur pazudis. Jo viņš daudz staigāja un ceļus zināja. Tāpēc gājām pa ceļiem, ceļmalām, veco dzelzceļu, mazdārziņu rajoniem.
Pārsteidza izmeklētājas neprofesionalitāte un bezspēcība: lāpstu, nemaz nerunājot par ierīcēm, kas varētu konstatēt cilvēka ķermeni no attāluma, nav; ir tikai viens suns, bet tas pats apslimis; gribēja informēt par notikušo sabiedrību, nemaz nezinot, ka mēs jau to bijām izdarījuši; tad vēl tās runas par mazajām algām un grūto dzīvi policijā; beigās jau viņa zvanīja manai draudzenei Maijai, kas arī piedalījās meklēšanas darbos un prasīja, ko darīt…” sūkstās D. Pinstere.
Maija Kalniņa ir Liepājā pazīstama pasākumu organizētāja un uzskata, ka cilvēkus pazīst: “Es negribu teikt, ka Liepājas policisti ir slikti cilvēki, bet, pirmkārt, viņi rada iespaidu, ka nav ieinteresēti savā darbā, otrkārt, ka ir nekompetenti. Ja izmeklētājs nepārzina elementāras lietas, piemēram, kas attiecas uz elektronisko pastu un elektronisko attēlu formātiem, to, kā var ātri kontaktēties ar slimnīcu un citām iestādēm, tad ko no viņa var prasīt? Saprotu, ka piederīgajiem jau vienmēr klāt būs emocijas, bet vienalga… Beigās jau izmeklētāja raudāja un teica, ka mainīšot darbu, bija izmisusi, un mēs viņu izmantojām kā cilvēku ar dienesta apliecību, stūmām pa priekšu… Dace ir uzrakstījusi policijas vadībai sūdzību par policijas darbu, bet nešaubos, ka pārkāpumi netiks atrasti, nekādi normatīvie akti nebūs bijuši pārkāpti, kā saka, Ojārs būs nomiris likumā noteiktā kārtībā,” pārliecināta M. Kalniņa.
2014. gadā Kurzemes reģionā policija konstatēja 45 cilvēku pazušanas gadījumus (starp tiem ir arī tie, kad cilvēki apzināti slēpjas, piemēram, no likuma vai citu iemeslu dēļ), no kuriem 35 atradās trīs dienu laikā, 6 – ilgākā laikā periodā (2 no tiem miruši), 4 joprojām atrodas meklēšanā.
Satiksmes negadījuma dēļ bloķēta kustība abos virzienos uz šosejas Tīnūži–Koknese Ogres rajonā, aģentūrai BNS pavēstīja Valsts policija.
Pagriezienā uz Ogresgalu nedaudz pēc plkst.7 otrdien notikusi avārija, kurā iesaistītas divas kravas automašīnas.
Valsts policijas pārstāve Diāna Lūkina aģentūrai BNS pastāstīja, ka negadījumā cietuši divi cilvēki.
Valsts policijas aicina satiksmes dalībniekus izvēlēties citu braukšanas maršrutu, lai apbrauktu negadījuma vietu.
