Kā dadzis, kā usne… 0
Kam derīgs mārdadzis? Kā sagatavojams un lietojams? Vera G. Valmieras novadā
Mārdadzi (Silybum marianum) izmanto žults sekrēcijas veicināšanai, laktācijas stimulēšanai, hroniska aknu un žultspūšļa iekaisuma, aknu bojājuma gadījumā, saindējoties ar sēnēm un citām indēm, kā arī pret aknu cirozi. Tam piemīt arī vieglu caureju izraisošas īpašības.
Tautas medicīnā mārdadža sēkleņu pulveri izmanto žultsceļu iekaisuma, žultsakmeņu, koliku, hemoroīdu, vēdera aizcietējuma novēršanai un gāzu novadīšanai, kā arī pret vēnu iekaisumu apakšstilbos, galvassāpēm, migrēnu, šķebināšanu, nieru un sirds slimību ārstēšanai un kā diurētisku līdzekli. To lieto pa vienai tējkarotei 4 – 5 reizes dienā, uzdzerot glāzi ūdens.
Gatavo arī uzlējumu un novārījumu, ņemot vienu tējkaroti sasmalcinātu sēkleņu uz vienu glāzi ūdens. Dzer 30 minūtes pirms ēšanas.
Novārījumu var gatavot arī no 30 g sasmalcinātu sēkleņu uz puslitru ūdens, ko, lēni vārot, iztvaicē līdz pusei vai pat ceturtdaļai un dzer pa vienai ēdamkarotei pirms ēšanas. Ārstniecības kurss ilgst vismaz četras nedēļas.
Klīniskajos pētījumos konstatēts, ka mārdadža sēkleņu tinktūra nedaudz pazemina asinsspiedienu un sekmē žults izdalīšanos. No tiem iegūst preparātus, ko lieto aknu, žultsceļu iekaisumu un apakšstilbu paplašināto vēnu ārstēšanai.
Mārdadža sēkleņus ievāc, kad tie ir nogatavojušies. Lakstu galotnes ar kurvīšiem sausā laikā nogriež vai nopļauj, izžāvē, nokuļ un vētījot attīra.
Auga lapas, ziedu kurvīšus un saknes lieto uzturā kā dārzeņus.
