– Cik NVA programmas ir efektīvas? Cik pēc tām reāli sāk strādāt? 15
– NVA uz programmām pieteicās 70 tūkstoši jauniešu, puse tomēr ir spējīga iekārtoties darbā. Kopumā pēc NVA kursu iziešanas 45 – 50% iekārtojas darbā. Visu šo programmu atbilstību darba tirgum vērtē darba devēju un dažādu nozaru pārstāvji. Nagu krāsotāju apmācību laiki sen ir pagājuši.
– Jūs sakāt, ka ir daudz vakanču. Tas tāpēc, ka tajos darbos nemaksā neko! Vai esat aizgājis uz šūšanas cehiem un apskatījies, cik tur maksā?
– Valsts neregulē atalgojumu. Šūšanas cehā Viļakā, kur apģērbu šuj Latvijas armijai, Lielbritānijas policijai un Vācijas armijai, nevienam nemaksā mazāk par minimālo algu. Bet visvairāk vakanču ir programmēšanā. Tas nenozīmē, ka vajadzīgi ir tikai programmētāji, arī ražošanā ir automatizētie procesi, kuru uzmanīšanā vajag vairāk zināšanu nekā tikai ieslēgt un izslēgt datoru. Tās ir augsti atalgotas darba vietas, kurām trūkst speciālistu. Jau 2009. gadā teicu, ka nonāksim pie strukturālā bezdarba – tas ir, ka ir darba vietas, bet nav cilvēku, kas tajās spētu strādāt.
– Jaunajiem grūti iesākt darbu lauksaimniecībā. Vai valsts kaut kā atbalsta jaunos?
– Es ieteiktu NVA Jauniešu garantiju programmā iziet sava biznesa sākšanas kursus. Meitene, kas ieguvusi jurista bakalaura grādu, NVA vēlējās pārmācīties par automehāniķi – gribot atvērt savu autoservisu. Cita meitene, kurai bija tikai pamatizglītība un kas bija strādājusi Īrijā, izgājusi šos kursus, karjeras konsultantei atzina, ka, ja būtu to visu zinājusi, nebūtu braukusi uz Īriju. Šogad uz ārzemēm izbraukušo jauniešu skaits (15 – 29 gadu vecumā) samazinājies par 68%. Acīmredzot programmas strādā.
