Kā pašam ieklāt lamināta grīdu, lai tā kalpotu ilgu laiku 0
Lamināta parkets ir viens no populārākajiem grīdas segumiem. To var izmantot gandrīz visās telpās mājā vai dzīvoklī, vien vannasistaba paaugstinātā mitruma dēļ tam nebūs piemērota. Izvēloties atbilstīgas kvalitātes laminātu un ievērojot montāžas prasības, arī mitrā telpā šis materiāls var kalpot pietiekami ilgu laiku.
Telpas ekspluatācijas apstākļiem piemērota materiāla izvēlē var palīdzēt konsultants tirdzniecības vietā. Bet kā ar ieklāšanu? Bieži vien šis pakalpojums ir dārgs – izmaksas salīdzināmas ar tēriņiem, kas līdzvērtīgi materiālu iegādei. Savulaik lamināta dēļu sastiprināšanai izmantoja dažādus palīglīdzekļus un materiālus. Darbs prasīja iemaņas un pieredzi. Vairums tagad nopērkamo lamināta dēļu izgatavoti tā, lai tos varētu droši savienot, neizmantojot, piemēram, līmi. Lai gan lielākas noslodzes vietās – pie durvīm un logiem, vietās, kur bieža staigāšana ar apstāšanos, – pieredzējuši meistari iesaka tomēr lietot līmi. Tāpēc lamināta ieklāšana nav tik sarežģīta, to var paveikt paša spēkiem, ja vien ievēro vairākus pamatnosacījumus.
Lamināta dēļus izgatavo no MDF plāksnēm, tās pārklājot ar plastikāta kārtu, uz kuras attēlots koksnes šķiedru zīmējums. Atsevišķiem modeļiem virsmai izveidota arī faktūra, kas imitē dabīgu koku. Ir arī lamināta dēlīši, kuriem uz MDF vai koka pamata uzlīmēts plāns vērtīgu koka sugu finieris.
Pamats jāsagatavo rūpīgi!
Lamināta dēlīšus var klāt uz dažāda materiāla pamata: betona, dēļu, finiera vai kokšķiedru plākšņu grīdas, pat savu laiku nokalpojušām flīzēm. Galvenais, lai pamats būtu stingrs un līdzens, tāpēc pamata sagatavošanai jāvelta pietiekami daudz laika un pūļu.
Sagatavojamā virsma rūpīgi jāpārbauda. Ja ir padziļinājumi vai citi nelīdzenumi, defekti jānovērš, izciļņus nokaļot vai noslīpējot, bet padziļinājumus un lielas plaisas aizpildot ar atbilstīgiem materiāliem. Nelielus nelīdzenumus var lieliski paslēpt, uz pamata piestiprinot finiera vai OSB plāksnes. Pirms plākšņu montāžas betonētās virsmas noteikti jāgruntē ar piemērotu dziļumgrunti. Grunts nostiprinās virsmu un nepieļaus putekļu veidošanos.
Pamats uzskatāms par pietiekami gludu, ja nelīdzenumu augstumu starpība nepārsniedz divus milimetrus metru garā posmā. To var pārbaudīt ar līmeņrādi. Gadījumā ja pamatu nav iespējams nolīdzināt citādi, var izmantot grīdu pašizlīdzinošās masas (maisījumi nopērkami gan betona, gan koka grīdu izlīdzināšanai, to cena ir no 19 līdz 80 eirocentiem par kilogramu) vai nolīmeņot lāgas un izveidot jaunu grīdas pamatu no pietiekami biezām finiera vai OSB loksnēm. Ierīkojot lāgas, iespējams arī grīdu papildus siltināt. Jāņem gan vērā, ka šādā gadījumā telpas augstums var būtiski samazināties.
Bez apakšklāja neiztikt
Pirms lamināta montāžas uz grīdas noteikti jāierīko apakšklāja kārta. Elastīgo apakšklāju izgatavo no putupolietilēna, ekstrudēta putupolistirola, papīra vai korķa. Tas nopērkams ruļļos un arī loksnēs.
Viens no labākajiem apakšklāja materiāliem ir korķis, jo tas ir izteikti silts un pēc saspiešanas vienmēr atgūst sākotnējo formu. Atkarībā no biezuma tas izmaksās no pusotra līdz pieciem eiro par kvadrātmetru.
Lētāk izmaksās putupolietilēns. Atkarībā no materiāla biezuma un papildu īpašībām kvadrātmetrs materiāla maksā no 0,33 līdz 1,50 eiro par kvadrātmetru.
Galvenais šā materiāla izmantošanas mērķis ir maksimāli novērst skaņu, kas rodas, piemēram, nokrītot kādam priekšmetam vai staigājot. Lamināta nepatīkamā skaņa (knikšķēšana) rodas divu virsmu saskaršanās rezultātā. Lai kā mēs censtos, uz jebkura veida melnās grīdas paliek smilšu vai kādi citi sīki, cieti graudiņi. Ja uz tās tiek novietota lamināta pamatne jeb stabilizējošā kārta, kas veidota no plastikāta, abām virsmām saskaroties, rodas berze, rezultātā arī dzirdama nepatīkamā šņirkstošā skaņa. Amortizējošie apakšklāja materiāli absorbē šo skaņu.
Korķa apakšklāju pie pamata pielīmē, savukārt putupolietilēnam papildu stiprināšana nav nepieciešama.
Kā apakšklāju nekādā gadījumā nedrīkst izmantot vecus paklājus, linoleju, vorsalīnu vai tamlīdzīgus grīdas segumus – ar laiku šie materiāli deformēsies, un līdz ar tiem sabojāsies arī lamināts. Turklāt tie var būt uzsūkuši dažādas smakas, kuru izplatīšanos jaunais grīdas segums neierobežos.
Peldoša vai līmēta?
Ķīlīšus izmanto, lai lamināts nepieskartos sienai. Tādējādi veidosies peldošs grīdas pīrāgs, kuru būtiski neietekmēs mitrums, kas rodas, telpu apdzīvojot. Desmit līdz piecpadsmit milimetru lielās spraugas nosedz ar piemērotas krāsas un stila grīdlīstēm.
Šādu grīdu vajadzības gadījumā būs viegli izjaukt, lai nomainītu bojātos dēļus un aizstātu ar citiem, ja plānots mainīt mājokļa dizainu.
Peldošā grīda nav piemērota telpām, kuru laukums lielāks par 50 m2, arī telpās ar lielu noslodzi.
Gadījumos, kad tas nepieciešams, jālieto elastīgas polimēru līmes koka segumu pielīmēšanai. Lietojot līmi, apakšklāju nelieto. Līmes izmaksas ir 4–8 eiro par kilogramu. Iegādājoties līmi, jāpārliecinās, vai tā piemērota konkrēto dēļu veidam.
Pēc dēļu pielīmēšanas grīdai jāļauj divas trīs dienas žūt.
PADOMI
• Lai ieklātu lamināta dēļus, bez materiāliem vajadzēs arī mērlenti, plastmasas vai koka ķīlīšus, figūrzāģi, ripzāģi vai rokas zāģi ar smalkiem zobiem, uzstūri, zīmuli, gumijas āmuriņu, speciālu koka vai cietas plastmasas klucīti.
• Lamināta dēļiem pirms ieklāšanas noteikti jāļauj kādu laiku pastāvēt istabā, kurā to ieklās. Īpaši svarīgi tas ziemā, kad lamināts glabāts aukstā noliktavā. Temperatūrai telpā jābūt vismaz 18 grādu, un dēļiem jānoņem polimēru iesaiņojums.
• Tāpat vēlams uzzīmēt aptuvenu montāžas shēmu, ņemot vērā dēļu platumu un garumu. Piegriežamo lamināta dēļu garumam nevajadzētu būt īsākam par 50 cm, bet pēdējās rindas platumam mazākam par 6 cm. Ja šāda situācija veidojas, platumā jāpiegriež arī pirmās rindas dēļi.
• Dēļus iekārto pamīšus. Tas nozīmē, ka otrās rindas dēļi ir nobīdīti attiecībā pret pirmo rindu par pusi vai trešdaļu. Ņemot vērā telpas īpatnības, jāizvēlas arī klāšanas virziens – tas ietekmēs grīdas rakstu. Vienkāršākais risinājums – dēļus montēt telpas garenvirzienā vai tai šķērsām. Pēdējā gadījumā telpa vizuāli kļūs mazāka. Šo efektu var izmantot, piemēram, ļoti garā vai šaurā telpā.
• Neparastāk izskatās lamināta dēļu klājums pa telpas diagonāli. To precīzi izveidot gan ir daudz grūtāk. Vairāk būs arī atgriezumu. Šo klājumu visbiežāk izvēlas kvadrātveida telpās. Dēļu galus pie sienas mēdz nozāģēt 45 vai 30 grādu leņķī, un montāžu sāk no telpas vidus.
• Ieklājot grīdu, visbiežāk problēmas rodas vietās, kur to šķērso apkures ierīču caurules. Elegantāk būs, ja tās izskatīsies, it kā būtu montētas pēc lamināta ieklāšanas. Lai panāktu šādu efektu, uz dēļa precīzi atzīmē cauruļu atrašanās vietas. Izurbj attiecīga diametra caurumus, bet dēli pārzāģē precīzi pa urbuma centru. Tad caurules viegli varēs iekļaut dēlī, kuras daļas salīmē ar ūdensizturīgu celtniecības līmi. Lai urbumus vēl vairāk nomaskētu un tajos nekrātos putekļi, izmanto speciālas dekoratīvas uzlikas.
• Problēmas var sagādāt pēdējās dēļu rindas montāža. Reizēm, lai to izdarītu kvalitatīvi, nepieciešams speciāla palīgierīce – īpašas formas metāla skava. To ievieto starp sienu un pēdējās dēļu rindas malu un ar āmuru paklaudzina pa skavas otru atliekto galu, kamēr dēlīšu atslēgas saslēdzas pilnībā.
