Kā Stučkas pilsēta pirms 30 gadiem kļuva par Aizkraukli 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijas Augstākā padome pēc Stučkas Tautas deputātu padomes iesnieguma nolēma, ka Pļaviņu HES celtnieku telšu ciemata vietā Daugavas krastā 60. gados tapusī Stučkas pilsēta, kā arī tās vārdā nosauktais rajons, pārsaucami par Aizkraukles pilsētu un rajonu.
Stučkas Tautas deputātu padome, ņemot vērā iedzīvotāju noskaņojumu, par pārdēvēšanu bija izšķīrusies vēl maijā. Tas notika gadā, kad latviešu lielinieku vadoņa Stučkas vārds sāka pazust no Latvijas pilsētu ielu nosaukumu sarakstiem un tāpat Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte bija pārtapusi vienkārši par Latvijas Universitāti, taču piemineklis P. Stučkam Rīgas pils priekšā vēl atradās savā vietā.
Pilsētas statusu Stučka ieguva 1967. gada 10. janvārī, pāris gadu pēc tam, kad bija pabeigta HES būve un pēc Rīgas mikrorajonu parauga pilsētciematā uzslēja vairākas rindas daudzstāvu namu. Atstatus esošajai, vēsturiskajai Aizkrauklei nebija nekā kopīga ar “padomju triecienceltni”, kuras dēļ tika applūdināts unikālais Daugavas kanjons ar latviešiem svēto Staburagu.
Tāpēc, sākoties atmodas laika diskusijām par komunistiskās ideoloģijas uzspiesto vietvārdu nomaiņu, pastāvēja arī viedoklis, ka tas ir netaisnīgi “apgānīt” Aizkraukles vārdu, nosaucot tajā Stučku.
Šķiet, visasāk šo viedokli pauda dabas pētnieks Guntis Eniņš, kurš 1990. gada sākumā bija rosinājis atstāt Aizkraukli mierā, bet bijušo celtnieku pilsētciematu nosaukt par “Jaundaugavu” vai “Jaunpilsētu”.
