Kad “ikona” aizbēdzis uz Eiropu. Saruna ar RD opozīcijas pārstāvjiem 4
Rīgas dome pašreiz atgādina vētras zvalstītu un komandas steigā atstātu kuģi. Brīžam to nes uz sēkļa, brīžam tas draud sašķīst, uzsviests uz klintīm, un reizēm šķiet, ka bez vadības palikušais kuģis pavisam paies zem ūdens. Lai arī kuģi vadījuši pirāti, žēl taču! Kā tikt sveikā bangojošā jūrā, kā noenkuroties krastā, mierīgā sauszemes ostā, saruna ar domes opozīcijas “kapteiņiem” Vilni Ķirsi no “Vienotības” un Viesturu Zepu no “Latvijas attīstībai” frakcijas.
Kāds ir noskaņojums Rīgas domē, kad augstiem pilsētas vadītājiem uzrādīti apsūdzības raksti vai viņi tiek turēti aizdomās par lielām nodokļu maksātāju līdzekļu izšķiešanām – nav kā Ādolfa bunkurā 1945. gada aprīlī?
V. Zeps: Šī organizācija tomēr ir “virszemes”, nepastāv tik atrauti no pasaules kā bunkurs…
V. Ķirsis: … bet jāatzīst, uz brīdi, kamēr mērs bija Turlais, tāda sajūta radās. Viņš viens pats tur sēdēja, nocietinājies kopā ar Nila atstātajiem kaķiem, tukšumā svilpoja vējš, nebija neviena cita…
Pulkvedim neviens nerakstīja un negribēja viņu apciemot.
Jā, bet pašreizējo situāciju es raksturotu – desmit gadus pēc kārtas nedarītas vai nepareizi darītas lietas ir summējušās.
Iestājusies politiskā krīze, kā arī saimnieciskā, koruptīvā, uzticības krīze, kas novedusi pilnīgā haosā.
Tā ir šībrīža fotogrāfija situācijai domē. Plus vēl atšķēlušies deputāti ar materiāli izrēķinātām interesēm.
V. Zeps: Piekritīšu, ka sastopamies ar sniegabumbas efektu, kad pika vēlusies un vēlusies, tapdama lielāka, tagad jūk, brūk pa visām vīlēm. Jāsaprot, ka Ušakovs ar Ameriku varu bija ļoti centralizējuši, radījuši sistēmu, kurā priekšniecībai jāklausa, lēmumi nav jāapšauba. Tagad bijušie priekšnieki ir prom Briseles parlamentā, abu grupu – “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” – deputāti palikuši bez līdera. Pirms aizbraukšanas abi līderi kratīti, abi ir tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā (ne tikai lokā, bet centrā!), un bijušajam mēram piemērots aizdomās turētā statuss. Nav zināms, vai lietas nonāks līdz reālai aizturēšanai.
Vai četru saskaņiešu nošķelšanās ar sekojošu izslēgšanu nebija negaidīts notikums visiem? Kā tad tā, pie siles esoši deputāti, kā krievi saka, satrakojās no pārlieku taukas dzīves?
Tā bija nosacīta līdzdalība varas pārdalē līdz brīdim, kamēr četrinieku nepatrieca no organizācijas. Ušakovs atstādināts neveica mēra pienākumus, esošajā varas vakuumā radās četru “jauno talantu” vēlme “rīkoties kā Ušakovam”. Taču atgriezies Nils pateica – nē, vīri, te tā nebūs. Un rezultātā tas izraisīja varas krīzi domē.
V. Ķirsis: Jā, aizbrauca vecākie brāļi uz Briseli, mājās palikušie jaunākie sāka stīvēties ap atstāto mantojumu. Četrinieks iepriekš bija starp mēram pietuvinātākajiem cilvēkiem. Kolīdz kāds no opozīcijas ne tā no tribīnes pateica par vadoni, tūliņ Rosļikovs lēca kājās, aizstāvēja un rādīja visiem pigu.
Domāju, izslēgto apetīte kļuva lielāka, nekā partijas vadonis uzskatīja, ka tā drīkst būt.
Viņus neizmeta dēļ tā, ka pamodās sirdsapziņa vest Rīgu pa pareizo ceļu, bet tāpēc, ka četrinieks izrādījās izsalkušāks par pārējiem un vairs nezināja mēra sajūtu.
Vai “Saskaņas” elektorāts noticējis, ka šeit nenotiek izrēķināšanās ar krieviem vai politiska pasūtījuma dēļ? Abus vadoņus pārliecinoši iebalsoja Eiroparlamentā. Un tiešām jāsaka – daudzus gadus varēja saimniekot pēc sava prāta, neviena netraucēti dalīt amatus, konsultantu vietas un kārtot lietas, bet te pēkšņi vairs ne? Jājautā – kas parāva maisam galu vaļā? Anrija Matīsa ierašanās un “krāšņā” faktu konstatācija “Rīgas satiksmē”? Vai KNAB aktivizēšanās, kad bezkaunība jau pārkāpusi pēdējo robežu? Varbūt skaļāka apņēmīgākas opozīcijas klātbūtne?
V. Zeps: Maiss nāca vaļā rudenī, kad kratīja augsta līmeņa amatpersonas mēru un vicemēru. Tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanās nebija politisku iemeslu vadīta, bet katrā ziņā domei godu nedarīja. Tālāk jau soli pa solim – ar “Rīgas satiksmes” audita ziņojumu, ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu pēc viesošanās Rīgas Tūrisma attīstības birojā un pārējām skaļajām lietām. Nav apšaubāmi, ka daļu no šīm pārmaiņām ir iniciējusi arī opozīcija.
V. Ķirsis: Te ir vairāku apstākļu kopums. Vajag arī sevi paslavēt, jo esam pietiekami kaujinieciska opozīcija. Atklātās lietas pa lielai daļai nav jaunas, esam par tām runājuši, bet par nekārtībām, šķiet, neviens līdz galam nespēja noticēt. Tanī brīdī, kad opozīcijas secinājumus apstiprina KNAB vai VK, lietas gūst citu svaru. Un Ušakova vēlētājam kļūst redzamas bedres uz ielām, neremontētie tilti, un nozīme arī mediju pievērstai pastiprinātai uzmanībai Rīgā notiekošajam.
Tas, ka Ameriku un Ušakovu atbalstīja vēlēšanās – pirmkārt, jārēķina iztērētie milzīgie līdzekļi viņu pīārēšanai.
“Re:Baltica” saskaitīja astoņus miljonus, bet izdots varētu būt vēl vairāk. Tas ļoti izskalojis Ušakova balsotājiem smadzenes caur uzticamiem TV kanāliem, pretvalstiskiem laikrakstiem. Turklāt Rīgas korupcijas lietas “Vesti” nemēdz plaši aprakstīt un “PBK” ēterā tās neizskan. Otrkārt, ir mīts par panākumiem vēlēšanās, jo Rīgā, Eiroparlamentu vēlot, “Saskaņa” dabūja 25%, kamēr pašvaldību vēlēšanās – 51% balsu. Atbalsts jūtami krities arī ar elektorāta ikonu, caru un dievu Nilu saraksta galvgalī. Ar milzīgiem ieguldījumiem reklāmas kampaņā, ka “sācies karš” pret “Saskaņu”.
V. Zeps: Tā ir taisnība, ka viņi visas izmeklējošo iestāžu darbības iegriež kā cīņu pret vienu etnisko grupu, pret krieviem. Acīmredzot cilvēkiem patīk tam noticēt.
Krievi vērtē – visi pie varas tikušie zog! Labāk lai tiek manējam, nevis svešam.
Slikta domāšana, pie varas nedrīkst zagt neviens.
Labi, te esat vienoti. Kur domas šķiras? Rīgā varu gribam nodot latviskās un kārtīga saimnieka rokās. Ķirša kungs uzskata, ka tas var notikt tikai caur ārkārtas vēlēšanām, bet Zepa kungs domā, ka vara jāņem tūlīt. Tā sapratu, ka Zepu virzīs par mēra amata kandidātu?
Tādas versijas ir izskanējušas. Attiecībā uz mēra amata kandidātiem izskan dažādu personu vārdi, bet mēs ne frakcijā, ne kopā ar citiem opozicionāriem neko vēl neesam nolēmuši. Kur mūsu skatījums atšķiras? Teorētiski redzam, ka opozīcijas frakcijas, kopā esot ar 25 deputātiem, varētu būt spēcīgākas nekā citas kombinācijas otrā, brūkošajā galā. Tas ir variants, par kuru jādomā.
Taču arī mazākums sarucis par diviem deputātiem, kuri izslēgti no JKP rindām.
Jo tas spēks, ar kuru šobrīd cīnāmies, ir mežonīgs, ļoti nopietns, nekādā gadījumā ne mazspējīgs. Tas izmantos negantākās iespējamās metodes, lai saglabātu iepriekšējo kārtību Rīgā. Tur neviens negaidīs, kamēr mēs pamodīsimies, piecelsimies, sadosimies rokās un pateiksim – hei, tagad Rīgu vadīsim mēs!
V. Ķirsis: “Vienotības” viedoklis ir, ka esam pamatīgā krīzē, sākot ar domē esošo korupciju, beidzot ar līdz kliņķim nolaisto galvaspilsētas infrastruktūru. Lai no tā tiktu laukā, jāpieņem virkne svarīgu lēmumu.
Vai spējat iedomāties, ka 32 deputāti, kuri mērķtiecīgi noveduši pilsētu tur, kur noveduši, grib mainīties?
Neraugoties, ka kāds tur atšķēlies? Un kas ir atšķēlušies? Baraņņiks – “9. maija biedrības” vadītājs, ilgstoši atbildīgais par transporta sistēmu Rīgā, bijis “Rīgas satiksmes” valdes loceklis. Rosļikovs – nesen Drošības dienesta izkratīts par nacionālā naida kurināšanu. Petrovs – vislabāk atalgotais no “Saskaņas” konsultantiem, pērn vien saņēmis 97 tūkstošus.
Strādīgākais, čaklākais deputāts.
Jā, raujas četrās darba vietās. Un Dubovs – Maskačkas “kačoku” vadonis. Kuri no viņiem gatavi vest ārā no krīzes situācijas, vērsties paši pret sevi? Vai Dubovs vērsīsies regresa prasībā pret sevi, lai atmaksātu fiktīvā nodarbinātībā iegūtos līdzekļus? Ar tādiem “karavīriem” nav aršana! Tāpēc vienīgais veids ir nevis iet pret sirdsapziņu un veidot mistiskas konstrukcijas ar šādiem “sabiedrotajiem”, bet mainīt lietas pēc būtības pēc ārkārtas vēlēšanām. Lai rīdzinieki dod mandātu, jo esam gatavi ņemt varu, lai strādātu, nevis uzkārtu kaklā amata ķēdi un nekā nedarītu.
Tas ir labi, atbalstāmi, jo varas maiņa Rīgā ir akūta nepieciešamība. Bet ne jūsu paša partijā dzirdama atsaucība ārkārtas vēlēšanām, ne citos partneros. Tas prasa ārkārtas resursus, spēku, līdzekļu koncentrāciju. Otrs – kas liek domāt, ka “Saskaņa”, kā jums labpatīk izteikties, ir nospiesta uz ceļiem un ar garantiju zaudēs?
Manā partijā ir vienprātība, ka ārkārtas vēlēšanas ir labākais risinājums. Līdzīgas domas dzirdu no JKP un Nacionālās apvienības, kaut pēdējiem ir atsevišķi uzplaiksnījumi ar Brokas kundzes ambīcijām. Kas man liek domāt, ka “Saskaņa” ir uz ceļiem? Minētie EP vēlēšanu rezultāti ar atbalsta krišanos. Un arī iepriekš viņi Rīgas domes vēlēšanās knapi, knapi uzvarēja, un tad vēl cilvēkiem nebija atvērušās acis ne korupcijas lietu, ne infrastruktūras sabrukuma sakarā. Ārkārtas vēlēšanas turpretī notiks korupcijas skandālu un galēja nesaimnieciskuma ēnā, un “ikona” aizbēdzis prom uz Eiropu.
Urbanovičs sola uzlikt jaunu, skaistu, tīru cilvēku sarakstu!
Atcerēsimies Ušakova tēla veidošanai iztērēto vājprātīgo naudu. Jaunu, skaistu sarakstu vienkārši nepagūs tik ātri uzbūvēt.
Kaut saimnieks Ušakovs bija it nekāds, Rīgu veda uz leju un Austrumu virzienā, tomēr viņam bija talants publisko attiecību veidošanā – kaķīši, lentīšu griešana – un runas dotības.
Tie, kas nekalpo sabiedrības interesēm, bieži vien dažās jomās ir spējīgi cilvēki. Kaut tas pats Lembergs arī.
Zepa kungs, nepiekrītat Ķirša kungam? Kas, pēc jūsu domām, tagad darāms?
V. Zeps: Normālai opozīcijai nepārtraukti jāprovocē pozīcija. Ar dažādiem instrumentiem, toskait – rādot, ka šobrīd Rīgā pastāv alternatīvas iespēja. Pozīciju esam izprovocējuši tiktāl, ka atlaists tikko 20 dienas nostrādājis mērs Turlais. Tā jāstrādā, jo nevaram pasīvi gaidīt, kad iestāsies kādi ārēji apstākļi, kuru rezultātā sagaidīsim varas iekrišanu mūsu rokās. Ja ir mazākā iespēja, mēģinām ņemt paši! Nesaku – par katru cenu, bet mēģinām, runājam.
Ar Ķirša nosauktajiem no “Saskaņas” izslēgtajiem, ar pašu nodevējiem?
Vai ar tiem, vai meklējam citas alternatīvas – paskatīsimies. Protams, tas lēmums būs visiem grūts, jo Rosļikovs tiešām tiek uzmanīts no Valsts drošības dienesta puses, kā arī citi deputāti ir tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Bet pa vidu jāapzinās politiskā realitāte, ka vienmēr ir jāiet uz kādiem kompromisiem. Ja kompromisi tiešām par grūtu, tad atsakāmies tos slēgt, un tā arī sakām sabiedrībai. Man šķiet svarīgi, ka spējam izrādīt darbību vai pretdarbību līdzšinējiem pilsētas tēviem.
Ārkārtas vēlēšanas ir apstāklis, kas iestājas noteiktos gadījumos. Mūsu pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pateica, ka neņemsies atlaist domi bez tiesiskiem argumentiem. Taču, ja būs atbilstoši nosacījumi, piemēram, nav iespējams ievēlēt mēru vai konstatēti atkārtoti likumpārkāpumi, ārkārtas vēlēšanas nedrīkstēs nerīkot.
Nākamnedēļ, 10. jūlijā, ir kārtējā domes sēde, kuras darba kārtībā pagaidām nav punkta par domes priekšsēdētāja vēlēšanām. Pašlaik “Gods kalpot Rīgai” izvirzījusi Burovu mēra amatam, viņš ved sarunas bez sarkanām līnijām pret citiem spēkiem, un “GKR” paziņojuši, ka neatbalstīs opozīcijas izvēlētu pilsētas galvas kandidātu. Vai pareizi aprakstu situāciju?
Runas ir visādas. Bija doma jau šonedēļ, kolīdz Burovs savāks balsis, uz karstām pēdām likt uz balsošanu viņu par mēru. Nedrīkstam zaudēt modrību, lai arī Burovs patlaban uzņēmies virzīt procesu.
V. Ķirsis: VARAM ministram varbūt ir variācijas iespēja atlaist domi likumpārkāpumu dēļ, taču, ja domē divus mēnešus nav mēra, ministram jāreaģē un dome jāatlaiž. Frakcija un es darīsim visu, lai šos divus mēnešus mēra nebūtu. Tad 21. augusts ir nākamais atskaites punkts.
Vai tad draudzīgā bijusī pozīcija nevienosies un neievēlēs jaunu pilsētas galvu? Ušakovs sevī radīs spēku piedot četriem šķeltniekiem.
Tiešām, nekas tā nesatuvina kā kopīgi pastrādāts noziegums. Pieļauju, ka tiek koncentrēti spēki pa šo līniju, bet nedomāju, ka mums jāpalīdz, lai tā notiktu.
Otrādi – jādara viss, lai tā nenotiktu. Nu, redzēs. Pirms vēlēšanām devu divus solījumus. Solījums nr. 1 – nesadarboties koalīcijā ar “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”, ar to saprotot arī nesadarbošanos ar atšķēlušamies cilvēkiem. Solījums nr. 2 – visus četrus gadus nostrādāšu domē, opozīcijā vai pozīcijā, kā liktenis būs lēmis. Solījumus turēšu.
Ļoti cieta pozīcija, kad Zepa kungs sauc pēc mākslas veidot kompromisus. Vai “GKR” cilvēki nav krietni latvieši, kas kļūdas dēļ pieslējušies Maskavas pakalpiņiem? Vai ar viņiem nevar rast kopīgu valodu, ja Ameriks allaž apgalvojis, ka viņi esot labēji noskaņots, ne kreisais spēks?
V. Zeps: Mēs uz vēlēšanām gājām ar saukli “Gāžam Nilu!”. Tas ir izdarīts. Tagad Burovs staigā apkārt, piedāvādams amatus, taču psiholoģiski nav gatavs no “Saskaņas” atteikties! Tad ir ļoti sarežģīti par kaut ko vienoties. Tālāk – uz Briseli aizbraukušo vietā nāk bijusī Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītāja Vita Jermoloviča, kurai KNAB piemērojis aizliegumu tikties ar domē ievēlētiem deputātiem, bet cits kandidāts netiek aicināts viņas vietā.
Vai nav dīvaini, ka kundze ar sabojātu reputāciju, kura bijusi KNAB aizturēta, ierodas un, lūk, būs deputāte, it kā nekas nebūtu noticis?
Vairāk nekā dīvaini. Politiķiem jābūt ētikas latiņai, un Jermolovičai šajā situācijā nevajadzētu pretendēt uz deputātes vietu domē.
V. Ķirsis: Manā uztverē “GKR” ne ar ko neatšķiras no “Saskaņas”. Desmit gadus bijuši kopā vienā komandā, mērķtiecīgi strādājuši vienā virzienā, Ameriks tāpat izkratīts kā Ušakovs. Viņi bijuši klāt pie diskriminējošas sistēmas ieviešanas, kad Krievijas pensionāri jau no 55 gadu vecuma drīkst braukt par brīvu sabiedriskajā transportā, un atbildīgi par pārējo Rīgā aplam lemto un notiekošo.
Tātad atbalstāt Jutas Strīķes skaidri izteikto viedokli: ar blēžiem un zagļiem nekādu koalīciju neveidosim!
Varu piekrist tēzei un gribu papildināt – ka ar saimnieciskiem nemākuļiem kopā neiesim.
Kad rit nebeidzamas sarunas, notiek cīņa par krēsliem, tiek upurētas pilsētnieku intereses, paliek nepildīti uzdevumi, nedarīti darbi. Kādi tie ir?
V. Zeps: Dome tiešām lielā mērā paralizēta. Spiediens ir ne vien uz deputātiem, bet arī darbiniekiem. Rīgai priekšā ir lieli darbi. Vispirms – tikt ārā no finanšu krīzes. Kreditori negrib strādāt ne ar vienu pilsētas uzņēmumu, uzņēmumos jāveic reorganizācijas. Otrs ir pilsētas teritoriālās attīstības plāns, kas noteiks attīstību daudzu gadu garumā, noteikti attīstības projekti. Bet ir jau zaudēti projekti un atņemts finansējums, teiksim, Skanstes tramvajam, kam jāmeklē alternatīva.
V. Ķirsis: Es gan domāju, ka darbi sevišķi necieš. Tehniskās lietas kārto jebkurā gadījumā. Kas netiek pieņemts, tie ir smagi politiski lēmumi par to, kas būtu jādara – jāgriež nost visas pārspīlētās, nesaimnieciskās izmaksas, kas jāpārdala uz – nosauksim to par infrastruktūras glābšanas fondu. Desmit gadus uz pusi mazāk, nekā vajadzīgs, tika investēts ielu, tiltu remontā, tāpēc tagad šiem darbiem būs jāatvēl divtik vairāk. Jāķeras pie pārvaldības pārkārtošanas.
Visas pilsētas uzņēmumu valdes, padomes, kurās salikti iekšā politiķi, jāiztīra. Būsim reālisti – ja Rīgas domē neizceltos haoss, Ušakovs ar Ameriku tādas lietas nemūžam nedarītu.
V. Zeps: Baidos, ka kapitālsabiedrību reorganizācija, balstoties uz priekšā stāvošo auditu atzinumiem, būs jāmaina ne tikai valžu, padomju līmenī. Pilsētas varas mantiniekiem būs grūti jebkurā gadījumā, vai tie pārņems varu ārkārtas vai parastās vēlēšanās.
V. Ķirsis: “Vienotībai” šajā ziņā jau ir pieredze, kad Valdis Dombrovskis savulaik saņēma Šlesera “gāzi grīdā” politikas mantojumu.
