– Vai jūs pats esat azartisks cilvēks? 4
– Jā, un tāpēc cenšos azartspēles nespēlēt. Taču man patīk adrenalīns, nodarbojos ar sportu, sērfingu. Redz, cilvēks savā raksturā jau būtībā nav mainījies, taču kādreiz dominēja viens, bet citā iekārtā – pilnīgi kas cits. Agrāk nebija brīvības un iespēju, tagad ir brīvība, bet ne visiem ir iespējas to izmantot. Un cilvēki ir gatavi uz kompromisiem, cits mazākiem, cits lielākiem.
– Un jūs savā dzīvē?
– Iziet uz tik lieliem kompromisiem, kas pēc tam ietekmētu manu iekšējo pasauli, nē. Patlaban darbojos reklāmas jomā un man ir divi nepārkāpjami principi. Es nereklamēju ātros kredītus un nekad neesmu veidojis politisko reklāmu, kaut man tas bieži lūgts. Man šķiet – politikai jābūt šķirtai no reklāmas, jo kā reklāmas veidotājs nevaru galvot par politiķu izteikumiem, solījumiem, atbildēt par viņu meliem… Un vai politiķu savstarpējie kompromisi un “tirgošanās” nerada cilvēkos sajūtu, ka tas viss ir viena vienīga spēle? Par laimi, mans reklāmista darbs vairāk saistīts ar telekomunikācijām.
– Kā notiek valsts kino naudas sadale Lietuvā? Latvijā daļa kino profesionāļu iebilst pret situāciju, ka Nacionālā kino centra lēmumi lielākoties galu galā ir viena cilvēka – šīs iestādes direktora vietnieka – rokās.
