Iedzīvotāju pirktspēja strauji sarūk, bet piena produktu cenas jau ir zelta vērtē. Kas vēl sekos? 98
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augot inflācijai, ikviena saimniece grimst pārdomās, kā ietaupīt, ģimenei gatavojot ikdienas maltīti. Vai terīnēs apetītlīga jēra vietā šmorēt vistu, vai marinādi gatavot no vīna vai ņemt lētāko kefīru?
Te nu jāņem, kas katrai pa rokai, bet der aplūkot cenas. Nesen statistiķi publicēja jaunākos datus un redzams, ka inflācija saglabājusies rekordaugstā līmenī – gada laikā patēriņa cenas pieauga par 21,5%, savukārt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās vēl straujāk – par 25,7%.
Pēc statistikas datiem, tieši piena produkti gada laikā sadārdzinājušies visvairāk. Gada laikā siers un biezpiens kļuvuši dārgāki par 37,1%, piena produkti – par 39,2%, piens – par 40,1%, bet jogurts – par 27,4%. Lieki piebilst, ka par trešdaļu dārgāka kļuvusi maize, milti un citi graudaugi sadārdzinājušies par 70,6%, makaronu izstrādājumi – par 39,5%, bet rīsi – par 41%.
Bodēs vērojama sviesta un citu piena produktu pārpilnība, bet šoreiz manu uzmanību pievērsa skābais krējums. Tauks un liesāks – katrai saimniecei pa prātam, taču cenu amplitūda gana liela. Jo treknāks, jo cena augstāka un tas ir tikai saprotami, taču šoreiz pārsteidz kas cits.
Proti, lielveikalos krējuma cena ir ievērojami augstāka nekā vienā otrā mazā piparbodītē. Piemēram, 400 g krējums ar tauku saturu 25% kādā no lielveikaliem augustā maksāja 2,09 eiro, tāda pati cena citā lielveikalu ķēdē bija cita ražotāja produktam, savukārt mazā piemājas veikaliņā analogs šī ražotāja produkts maksāja vien 1,75 eiro.
Skaidrības labad jāpiebilst, ka nevienam produktam nebija cenas atlaide. Šādu ainu novērojis ne viens vien pircējs, kas liek uzdot vairākus pamatotus jautājumus. Vai lieltirgotāji saskaņo cenas? Ja produkti tiek iepirkti vairumā, kāpēc ir šāda cenu atšķirība? Vai tirgus uzraugi seko cenu kāpumam un izvērtē, cik pamatoti tirgotāji ceļ cenas?
Piemēram, sviests jau pašlaik zelta vērtē – 200 g sviesta paciņas cena jau sasniegusi 3,09 eiro un pat 3,29 eiro. Protams, ir iegādājami arī produkti ar atlaidēm, bet akcijas lielākoties ir uz ražotāja rēķina. Tas nozīmē, ka ražotājam nav tiesību pacelt cenas, neskatoties uz energoresursu, piena iepirkuma cenu un citu izmaksu kāpumu.
Var jau teikt, ka tas notiek saskaņā ar abu pušu vienošanos, bet šajā gadījumā ražotājam lielas izvēles nav – vai nu tavs produkts būs veikala plauktā, vai meklē citu bodi. Krietni zemāka krējuma cena ir nesen Latvijā ienākuša starptautiska mazumtirgotāja veikalos, bet skaidrības labad jāpiebilst, ka šajā tīklā krējuma sortiments ir ļoti ierobežots.
Jau pagājušā gada rudenī pienrūpnieki izteica brīdinājumu – produktiem nāksies celt cenas, jo izmaksas strauji aug. Un ilgi nebija jāgaida, kad sadārdzinājās gan krējums, gan siers un citi piena produkti. Eļļu ugunij pielēja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas atstāja ietekmi uz resursu cenu kāpumu un mainīja tirgus konjunktūru.
Tagad redzams, ka piena produktu sortiments veikalos sašaurinās, jo samazinās pieprasījums pēc produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Par to trauksmi ceļ vietējie pienrūpnieki, sakot, ka, samazinoties sortimentam, pircējiem būs krietni mazākas izvēles iespējas un saruks pārstrādātā piena daudzums, līdz ar to samazināsies ieņēmumi.
Daži pārstrādes uzņēmumi mutiskās sarunās jau saņēmuši tirgotāju brīdinājumus, ka sortimentu nāksies pārskatīt un no četriem, sešiem piegādātājiem būs jāizvēlas divi. Jau tagad vairāki uzņēmumi darbojas izdzīvošanas režīmā un pastāv bažas, ka darbību pārtraukušajiem “Elpai” un “Limbažu sieram” var sekot vēl citi. Situāciju pagaidām glābj eksports, kas, pateicoties cenu kāpumam, šā gada pirmajā pusē jau pārsniedzis visa pagājušā gada eksporta ieņēmumus.
Taču daļa ražotāju orientējas tikai uz vietējo tirgu. Skaidrs, ka tikai no patērētāja maka būs atkarīgs, kādi produkti būs pieejami veikalu plauktos. Tas, ka iedzīvotāju pirktspēja strauji sarūk pa dienām, nevis mēnešiem, jau redzams ar neapbruņotu aci. Tikai mēnesis pagājis jauno apkures un elektrības rēķinu zīmē, un eksperti lēš, ka lielākā krīze vēl tikai priekšā. Tāpēc ir pēdējais laiks izskatīt ierosinājumu samazināt PVN pārtikai, kas vismaz ļautu stabilizēt cenas pirmās nepieciešamības produktiem.
Tikmēr mājsaimnieces cītīgi rēķina, kā ietaupīt. Laiks rādīs, vai, līdzīgi kā sendienās, saimniecēm biežāk būs jādodas uz tirgu, jāpērk krējums un jāķeras pie sviesta ķērnes, lai tiktu pie pavalga. Jo pašas roku darbs var izrādīties lētāks par veikalu preci.
