Uldis Ameriks: “Mūsu uzstādījums ir ne tikai kūdras ieguve, bet arī zemes izmantošana pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Tāpēc vienu no izstrādātajiem kūdras ieguves laukiem 10 ha platībā Kaigu purvā esam apmežojuši.”
Uldis Ameriks: “Mūsu uzstādījums ir ne tikai kūdras ieguve, bet arī zemes izmantošana pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Tāpēc vienu no izstrādātajiem kūdras ieguves laukiem 10 ha platībā Kaigu purvā esam apmežojuši.”
Foto: Valdis Semjonovs

Kaigu kūdrāja “otrā dzīve” 1

Viens no labajiem piemēriem, kā izstrādātie kūdras ieguves lauki tiek sakopti un iegūst jaunu izskatu, redzams Jelgavas novada Kaigu purvā.

Reklāma
Reklāma
Pilnīga neveiksme! Eksperti nosaukuši 7 automašīnas, kuras kalpo uz pusi īsāku laiku nekā citas 15
Kokteilis
Valsts policijas šefam Armandam Rukam dienesta romāns: “Es ar šo sievieti dzīvoju kopā!”
Kokteilis
3 horoskopa zīmes, kuras vienmēr domā, ka visu zina labāk par citiem
Lasīt citas ziņas

Kaigu purvā jau divdesmit četrus gadus saimnieko kūdras ieguves uzņēmums “Laflora”, un tur pašlaik tiek īstenota vērienīga izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācija, kas ļauj atgriezt izstrādātos kūdras ieguves laukus ekonomiskajā apritē.

“Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks stāsta, ka uzņēmuma uzstādījums ir ne tikai kūdras ieguve, bet arī zemes izmantošana pēc kūdras ieguves pabeigšanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpēc pirms diviem gadiem “Laflora” atsaucās Dabas aizsardzības pārvaldes uzaicinājumam un sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava” vienā no izstrādātajiem kūdras ieguves laukiem Kaigu purvā 10 ha platībā ierīkoja eksperimentālo koku stādījumu. Bet jau nākamgad esot plānots izveidot jaunu rekultivācijas teritoriju 4 ha platībā – priedes stādījumus, ielabojot augsni ar koksnes pelnu devu. Tādējādi vēl vairāk tiks veicināts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un CO2 piesaiste Kaigu purvā.

“Lafloras” rekultivācijas programma Jelgavas novada Kaigu purvā aptver teritorijas gandrīz 189 ha platībā, kur sadarbībā ar zinātniekiem un dažādām organizācijām tiek meklēti izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidi.

Uldis Ameriks saka, ka “LIFE REstore” projekta ietvaros ir izveidots digitāls rīks, kurā ikviens nozares uzņēmējs, ievadot datus, var noskaidrot, kā vislabāk varētu izmantot teritoriju, kurā kūdras ieguve pabeigta. Bez apmežošanas, kam pašlaik pievērsusies “Laflora”, esot vēl daudz citu veidu, kā izstrādātajiem kūdras laukiem dot jaunu dzīvi.

“Ja izstrādātajam kūdras laukam līdzās ir neskarts purvs, tad var pievērsties tā dēvētajai renaturalizācijai, proti, radīt apstākļus, lai izstrādātais lauks pamazām atkal pārtop par purvu,” skaidro uzņēmuma vadītājs.

Kā atklāj Uldis Ameriks, Kaigu purva izstrādātajā teritorijā viena no zemes turpmākās izmantošanas iecerēm – izveidot vēja enerģijas parku, ņemot vērā, ka jau pašlaik kūdras ieguves elektroiekārtām uzņēmums patērē ap 800 megavatu elektroenerģijas gadā. Šogad uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, lai uzņēmums varētu ražot zaļo enerģiju gan pašpatēriņam, gan tirgum nodrošinātu zaļo enerģiju. Nākamā gada sākumā jelgavnieki un Jelgavas novada iedzīvotāji tiks aicināti uz šīs ieceres sabiedrisko apspriešanu.

Reklāma
Reklāma

Viņaprāt, viena no iespējām, kas būtu vispiemērotākā Latvijas apstākļos, – izstrādātajos kūdras laukos pievērsties dārzkopībai: ziedu, dārzeņu un ogulāju audzēšanai. Bet šim pasākumam būtu nepieciešams ievērojami lielāks valsts atbalsts, nekā tas ir pašlaik. Sevišķi izdevīgi pievērsties dārzkopībai būtu Latgalē, kur ir lielas kūdras purvu platības. Pašlaik lielai daļai latgaliešu trūkst darba, bet Latgales pusē izsniegto kūdras ieguves licenču skaits ir niecīgs.

Jautāts, kas traucē pievērsties kūdras ieguvei un izstrādāto teritoriju izmantošanai, Uldis Ameriks atbild, ka traucē Eiropas Savienības noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas balstīti uz biotopu aizsardzību. “Diemžēl mūsu politiķi pārāk pakļaujas Eiropas diktātam, mazāk domājot par to, kā izmantot tos resursus, kas ir mūsu rīcībā un kas ļautu vairot tautas labklājību. Politiķiem būtu jānovelk robežas tā, lai mēs skaidri zinātu, kuras teritorijas izmantosim saimniecībā un kuras saglabāsim neskartas dabas aizsardzības vārdā,” spriež viņš.

Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā “LIFE RE­store” projekta vadītāja Ieva Saleniece vēsta, ka apsver iespēju turpināt sadarbību ar uzņēmumu “Laflora” arī turpmāk. Vērtēšanai Eiropas Komisijas vides un klimata programmā “LIFE” iesniegts jauns projekts, kurā “Laflora” jau kā projekta partneris piekritis iesaistīties ar paludikultūru (“palus” – latīniski purvs) audzēšanas teritorijām aptuveni 20 ha platībā.

Uzziņa

Kaigu purva apsaimniekošana

✔ Jelgavas novada Kaigu purvā uzņēmums “Laflora” strādā kopš 1995. gada, bet kūdras ieguve purvā uzsākta jau pagājušā gadsimta 60. gados.

✔ Purva kopējā platība ir 1535 ha, kur rūpnieciska kūdras ieguve notiek 763 ha, rekultivācijas programma tiek īstenota 189 ha.

✔ Līdzās 583 ha platībā izveidota Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija “Natura 2000”.

Dati: “Laflora”

Vairāk par kūdras lauku apsaimniekošanu lasiet šeit

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.