Uzmanību, dārzkopji! Pēdējais brīdis savākt bīstamos kailgliemežus 0
Vasaras beigās un rudens sākumā kailgliemeži dēj oliņas, tāpēc šis ir pēdējais brīdis savākt Spānijas kailgliemežus un tos likvidēt. “Pašreiz šie kailgliemeži jau ir sasnieguši pieauguša dzīvnieka izmērus (10 – 15 cm), līdz ar to tie ir vieglāk pamanāmi un atšķirami no citiem Latvijā esošiem kailgliemežiem,” stāsta malakologs Edgars Dreijers.
Spānijas kailgliemeži ir liela izmēra gliemeži, kuru krāsojums ir no oranža (kā apelsīnu miza) līdz ogļu melnam. Visbiežāk ir sastopami netīri brūnganoranži īpatņi. To gļotas ir bezkrāsainas vai dzeltenīgi oranžas.
Aicina nepalikt vienaldzīgiem
Savairojoties lielā skaitā, Spānijas kailgliemeži var būtiski apdraudēt vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādas augu slimības. Šī suga apdraud vietējās gliemežu sabiedrības. Ir novērota krustošanās ar dažām vietējām kailgliemežu sugām, līdz ar to vietējie gliemji asimilējas un izzūd. “Centrāleiropā šis ir viens no visnopietnākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem un, domājams, ka Latvijā gaidāmas tādas pašas problēmas,” prognozē E. Dreijers.
Pirmo reizi Spānijas kailgliemeži Latvijā konstatēti 2009. gadā Pastendē, un šobrīd jau zināmas 16 Spānijas kailgliemežu atradnes galvenokārt Pierīgā, Zemgalē, Kurzemē.
Šis bīstamais kaitēklis pērn konstatēts Aizputē, Bauskā, Bieriņos, Cēsīs, Dobelē, Iecavā, Ieriķos, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Mazirbē, Pastendē, Plieņciemā, Siguldā, Svētē.
Iespējams, ka suga sastopama arī citās vietās Latvijā, tādēļ zinātnieki aicina ikvienu ziņot par redzētiem šīs sugas īpatņiem speciāli sagatavotā aptaujas anketā, kas pieejama portālā dabasdati.lv. Informācija par kailgliemežiem jānodod Edgaram Dreijeram Latvijas Dabas muzejā Rīgā ([email protected]), Arturam Stalažam Dārzkopības institūtā Dobelē ([email protected]) vai Ivetai Jakubānei Daugavpils Universitātē ([email protected]).
