Kaņepes audzētājiem nav kur pārstrādāt 0
Kaņepju audzētāju lielākā problēma ir pārstrādes trūkums, kā arī nepietiekami zinātniski pētījumi par kaņepju nozīmi vides attīstībā, trešdien Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju biedrības konferencē atzina asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis.
“Kaņepes tiek audzētas vairāk nekā 300 hektāru platībā, un katru gadu hektāru skaits pamazām pieaug. Nozare joprojām ir perspektīva, jo kaņepju pielietojums ir, sākot no pārtikas un beidzot ar māju būvniecību. Tomēr attīstību bremzē tas, ka joprojām nav izdevies uzbūvēt pārstrādes rūpnīcu Talsos. Kamēr nav pārstrādes, kaņepju audzēšana neatmaksājas. To darīt jēga ir tikai tad, ja ir iespēja eksportēt produkciju ar pievienoto vērtību, nevis izejmateriālu,” atzina Vilnītis.
Viņš sacīja, ka Talsu rūpnīcas būvniecība ir apstājusies saistībā ar finansējuma trūkumu, jo nav izdevies piesaistīt bankas vai ES līdzekļus. “Nākamgad plānojam ar šo fondu atbalstu vai nu pabeigt Talsu rūpnīcu, vai arī sākt jaunas rūpnīcas būvniecību,” sacīja Vilnītis.
Tāpat biedrības vadītājs atzina, ka nav izdevies panākt atbalstu nozarei no ES tā dēvētās zaļināšanas programmas. “Iespējams, tā ir biedrības vaina, ka nav pietiekami daudz zinātnisku pētījumu, kas pierāda oglekļa dioksīda absorbcijas īpatsvaru. Kaņepes absorbē CO2 četras reizes vairāk nekā mežs, bet mums nav pietiekamu pētījumu, lai to pierādītu. Tādēļ arī Briselē neizdevās panākt zaļināšanas maksājumu nozarei, lai gan ZM mūsu nostāju ir atbalstījusi,” atzina Vilnītis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka kaņepju audzētājiem joprojām ir pieejams vienotas platības maksājums, kā arī no 2015. gada būs atbalsta maksājums par sertificētas sēklas iesēšanu – 18 eiro par hektāru.
