Hiacintes podiņos jau priecē daudzu sirdis. Kāpēc tā sagāžas un vai to var novērst? 2
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Visu ziemu dekoros ziedinu hiacintes. Taču gribētos, lai tās tik traki nestīdzētu un nebūtu jādomā, kā piesiet. Gribu saglabāt arī sīpolu.” – jautā Natālija Tukumā.
“Diemžēl nav nekādu labāku paņēmienu par podos augošas hiacintes piesiešanu pie balsta – hiacintes stiepjas garumā, un kādā brīdī smagās ziedu vāles sāks noliekties,” atzīst Bulduru Dārzkopības vidusskolas mācību siltumnīcu vadītāja Laima Ozoliņa. Kad podiņu ar startam gatavo hiacintes pumpuriņu ienes siltā istabā (tiem jau izveidojusies bagātīga sakņu sistēma), attīstība sākas strauji – aug gan lapas, gan ziedi. Jo siltāka istaba, jo straujāk augs stiepjas un pat stīdzē. Dārzā tam pašam sīpolam augums būtu druknāks, jo stiepšanos garumā piebremzētu vēsākās naktis un citi nelabvēlīgāki apstākļi, kuri istabā izpaliek.
Kad hiacinte podiņā būs noziedējusi, to lolo vēl aptuveni nedēļu līdz desmit dienām – aplaista un vienreiz uzlej sīpolpuķēm paredzēto mēslojumu. Tad pārtrauc laistīt un ļauj sīpolam visu labumu no lapām iesūknēt sevī. Kad virszemes daļas nokaltušas, podiņu ar sīpoliem glabā sausā vietā līdz augustam, septembrim, kad ir hiacinšu sīpolu stādīšanas laiks. Hiacintēm uzzied arī nelieli sīpoliņi, tāpēc jau nākamajā gadā var gaidīt dobē atkal uzplaukstam šo smaržīgo puķi.
Dažkārt iesaka hiacintes podos mazāk laistīt, jo tad tās būs īsākas. Taču hiacintēm, tāpat kā citām sīpolpuķēm, vajag daudz ūdens, citādi zieds nespēs pilnībā attīstīties. Arī sīpols cietīs, ja trūks mitruma.
