“Biju ieplānojis perfekti vienādus augus. Nu tie ir paaugušies un katrs ir citāds!” Ko darīt? 3
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Man pie mājas ir neliels tūju stādījums, kurā biju ieplānojis perfekti vienādus augus. Nu tie ir paaugušies un katrs ir citāds (atšķiras zaru stāvums, pat skuju tonis), lai arī pirku vienu šķirni vienā audzētavā,” – jautā Gatis Koknesē.
“Iespējams, šie stādi ir sējeņi – pavairoti no sēklām,” teic brīvdārzniece Aija Kaškure. Parasti dzīvžogam tādi der itin labi, jo kopējā masā katra nianses nav tik svarīgas.
Kokaudzētavas kolekcijā, kur ņem sēklas, aug dažādas tūjas, kuras cita citu apputeksnē. Ja stādus pavairo ar šādām sēklām, jaunajiem sējeņiem pārsvarā būs mātesauga īpašības, taču var izšauties arī pa tēva gēnam.
Ja pedantiskais dārza saimnieks nevar samierināties ar neviendabīgu materiālu, atliek vien esošās pārstādīt vai nozāģēt. Vietā stāda jaunas, rūpīgi izmeklētas.
Sējeņi būs atšķirīgi visām sugām (tūjām, priedēm, eglēm).
Meklē spraudeņus
Viendabīgu stādmateriālu var iegūt, ja augus pavairo ar spraudeņiem. Tāpēc pircējam vajadzētu audzētavā vispirms noskaidrot, vai stādi ir sējeņi vai pavairoti ar spraudeņiem. Perfektam rezultātam svarīgi pat tas, no kuras vietas mātesaugā spraudenis ņemts. Dažām šķirnēm tas sevišķi izteikti, ka no viena auga var iegūt dažāda izskata un formas augus. Piemēram, tūjas ‘Rheingold’ šķirnes aprakstam atbilstīgi augi iznāks tikai no vidusdaļas ņemtiem spraudeņiem. No galotnes dzinumiem augiem saglabāsies pīcku raksturs, bet no apakšējiem zariem – vēlme veidot čupiņas formu, nevis galotni.
Līdzīgi arī šķirnei ‘Dumosa’ – ja mātesaugu maz vai šķirne vēl retums, dažkārt spraudeņus ņem, cik tik var dabūt no visa auga. Arī tad stādi augot var veidoties atšķirīgi no šķirnes etalona.
Ja vēlas pilnīgus klonus, visdrošāk no tīkamākā koka stādus pavairot pašam.
Pērk lielos
Jāsaprot, ka divu identisku augu, tāpat kā cilvēku, pasaulē nav, pat ja tie izauguši no spraudeņiem. Tādēļ, iegādājoties vienas šķirnes augus, der rūpīgi izpētīt visus, kas novietoti zem šķirnes nosaukuma.
Jo mazākus augus pērk, jo grūtāk noteikt to raksturu. Taču, kad stāds sasniedz aptuveni 1,5 metru augumu, tas jau parāda savu potenciālu. Kāds stiepjas garāks, cits veidojas resnāks, citam skujas raupjākas, vēl kādam dzinumi stāvāki. Tad nu no visa kopuma izlasa savām vēlmēm piemērotākos un līdzīgākos.
Taču nevajag pārspīlēt ar izmēru. Jo augs lielāks, jo vairāk uzmanības tam jāvelta, lai labi ieaugtos. Laistīšanu un labu augsni ir vieglāk nodrošināt, bet problēmas var sagādāt pēdējo gadu stiprie vēji, kas raženo augumu ar apcirstajām saknēm izkustina un pat var izgāzt. Arī tas var veicināt koku neviendabīgu augšanu.
Vislielākā iespēja tikt pie brāķa (ja par tādu uzskata šķirnes neviendabību) – pērkot ārzemju izcelsmes augus lielveikalu stādu plačos.
