Praktiski
Dārzs

Audzējam tūju stādus no sēklām!0

Foto: SHUTTERSTOCK

“Vēlamies paši saaudzēt tūju stādiņus. Kā izaudzēt tūjas no sēklām? Vai jātur aukstumā?” Mirdza Bērzaunes pagastā.

“Tūju sēklas ir diezgan viegli izdiedzēt un audzēt, turklāt sēklu miera periods ir īss un viegli pārtraucams. Sēklas vislabāk sēt martā. Tad līdz sezonas beigām stādiņi būs jau pieņēmušies spēkā un varēs veiksmīgi pārziemot,” skaidro LU botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadītāja Madara Lazdāne.

 

Kā un kur sēt

Pavairošanai ar sēklām pārsvarā izmanto Rietumu tūjas (Thuja occidentalis) pamatformu, retāk Korejas tūju (Thuja koraiensis) – tā vairāk piemērota Kurzemes reģionam ar siltāku klimatu.

Sēklas ievāc rudenī, kad mazajiem čiekuriņiem sāk atvērties zvīņas. Pēc tam čiekuriņus tur istabas temperatūrā, līdz izbirst sēklas. Vispirms ievāktās sēklas 24 stundas mērcē ūdenī (istabas temperatūrā).

Nolej ūdeni, noslauka sēkliņas salvetē, sajauc ar mitrām smiltīm, ieliek polietilēna maisiņā un galu aiztaisa ciet. Maisiņu ievieto ledusskapī 4 °C temperatūrā. Svarīgi, lai sēklas neiekalst, tāpēc ik pa laikam pārbauda (tās jāuztur mēreni mitras).

Aptuveni pēc astoņām nedēļām sēklas var sēt. Var gadīties, ka tās sāk dīgt agrāk, nebeidzoties stratifikācijas periodam. Tādā gadījumā sēj uzreiz.

Podiņā vai kastītē iepilda skābu kūdru (pH 3,5), pa virsu saliek sēkliņas, pēc tam tās nosedz ar pāris milimetru biezu substrāta kārtiņu. Dīgšanas laikā sējumus tur istabas temperatūrā un uztur viegli mitrus. Sēklas sadīgst pēc 2–3 nedēļām.

Ja telpā daudz vietas, labāk ņemt daudz podiņu un sēklas tajos sēt pēc iespējas retāk. Tad mazos stādiņus nevajadzēs piķēt un tie ātrāk pieņemsies spēkā. Ja tas nav iespējams, var sēt kastītē un pēc sadīgšanas augus stādīt podiņos.

Stādiņi jāpārstāda vairākas reizes, tiklīdz redz, ka sakņu kamols pieaudzējis visu podiņu. Pastāvīgā vietā tūjas stāda ceturtajā piektajā gadā.

 

Pavairo ar spraudeņiem

Foto: Sandra Ruska

Ja vēlas pavairot kādu konkrētu šķirni, to labāk darīt martā, jo tad augi pagūst labi apsakņoties. Nākamais periods, kad skujkokiem var gatavot spraudeņus, ir jūlija beigas, augusts, bet tad daļa stādu ziemu neizdzīvo.

Apsakņošanai izmanto jauno dzinumu, nogriežot 7–8 cm garu spraudeni 2–3 mm zem mezgla vietas un atraujot gabaliņu no iepriekšējā gada koksnes tā, lai pie pamatnes paliktu pēdiņa (piramidālām tūjām spraudeņus sagatavo, tos ņemot no koka galotnes, nevis sāniem, citādi jaunie augi neveidos piramidālu vainagu).

Spraudeņus var spraust podiņos vai kastītēs. Substrātam izmanto skābu kūdru, ko sajauc ar perlītu attiecībā 1:3. Var izmantot arī mizu mulču. Spraušanas dziļums 2–3 cm (spraudeņiem apakšējās skujas norauj, lai tās neatrastos substrātā).

Saistītie raksti

Pavasarī var apsakņot istabā uz palodzes (18 °C). Lai uzturētu ilgāk mitrumu, augus apsedz ar polietilēna plēvi, ik dienu vēdina. Substrātu nedrīkst iekaltēt, tam arvien jābūt mēreni mitram. Jāuzmanās, lai spraudeņi neapdeg no spožas saules (tad tie jānoēno).

Tūjas labi apsakņojas divos mēnešos. Augus atstāj turpat podiņos, pārziemina neapkurināmā siltumnīcā, pierokot zemē. Podos stādus paaudzē kādus četrus gadus, pēc tam izstāda pastāvīgā vietā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.