Kāpēc raud mētelīša virinātājs? Kā rīkoties, ja satiek ekshibicionistu? 0
Kāpēc viņi tā dara?
Redakcijā plānojot žurnāla saturu, nevilšus pieskārāmies tēmai par ekshibicionistiem. Izrādījās, katrai ir kāds stāsts par pašas vai draudzenes pieredzēto ar mētelīšu virinātāju. Notikums iespiedies atmiņā gana dziļi, jo to pavadījis šoks, neziņa un mulsums.
Kad mācījos skolā, krosu skrējām tuvējā mežā. Ar draudzenēm jau zinājām – aiz tā kalniņa viņš stāvēs. Uz to pusi pat neskatījāmies, tāpat bija skaidrs, ka vīriņam ir pusnolaistas bikses un viņš čakli darbojas ar sevi. Baiļu nebija, pārsvarā spurdzām piedurknē. Viņa krāns bija visai neglīts, arī skatiens tāds skumīgs. Ja sauca mūs klāt, tad gan bēgām, kamēr aptrūkās elpa. Reiz pamanīju, ka arī skolotāja viņu ierauga. Neko gan neteica un mums nepaskaidroja.
Reiz tramvajā šāds tips nostājās blakus draudzenes sēdvietai – un pavēra mēteli. Viņa lūdzošām acīm skatījās uz mums, sak, dariet kaut ko! Nezinājām, kā rīkoties, bija bail, ka pustukšajā transportā prāvā auguma vīrietis mums uzbruks.
Dažādi ir stāsti par pieredzēto. Virinātājs piesēdies līdzās uz parka soliņa un rādījis savas mantas. Cits lūdzies, lai paskatās uz viņa locekli, pat piesolījis samaksāt… Kāds pludmalē stāvējis kāpās un svilpis, kamēr garāmejošā sieviete paskatījusies. Vēl kāds tumsiņā sēdējis mašīnā. Kad meitene gājusi garām – iededzis salonā gaismu un demonstrējis kailumu. Autobusā kāds tips centies piespiesties, gandrīz visas sievietes klusējušas un centušās bīdīties prom.
Kāpēc šie vīrieši tā dara? Kā jārīkojas sievietei, ja tādu satiek? Skaidrojumu vaicājām psihoterapeitam Artūram Utinānam.
Mētelīša virinātāji, kratītāji, lampiņveči, kā nu kurš viņus dēvē. Ko ekshibicionisti īsti gaida, publiski atkailinoties?
Ekshibicionists gūst uzbudinājumu, orgasmu no sava dzimumlocekļa demonstrēšanas, ja sieviete, to redzot, saminstinās, satrūkstas, iekliedzas, palec malā. Ja izjūt šoku, riebumu, bailes. Sievietes sejas izteiksme, kas ataino šīs izjūtas, vai arī viņas izbīļa sauciens ir palaidējstimuls, kas šim vīrietim rada gaidīto seksuālo reakciju.
Vairākumam ekshibicionistu nepieciešama emocionāla reaģēšana, visbiežāk – šoka izpausme. Tā viņu seksuālu uzbudina, parasti seko arī masturbācija.
Mūsu smadzenes ir kā dators, tās var saprogrammēties dažādi. Arī tā, ka seksuālo uzbudinājumu rada kaut kas atšķirīgs nekā vairākumam cilvēku. Sadistu uzbudina cita ciešanas, mazohistu – paša pazemojums, vēl kādu – izteikti resns cilvēks, dzīvnieks vai lelle, ko pārdod seksa preču veikalā. National Geographic demonstrēja filmu par kādu sievieti, kurai palaidējstimuls bija Berlīnes mūris.
Šādus seksuālos traucējumus dēvē par parafiliju, tiešā tulkojumā – paralēlā mīla. Tā ir psihoseksuāla novirze no vispārējās normas, kas raksturīga vairākumam. Sabiedrības acīs normāli vērtē to, ja seksuālais partneris ir pretējā dzimuma, turklāt dzimumnobrieduma, reproduktīvajā vecumā, nevis, piemēram, jaunāks – bērns. Sekss ir vagināls, kam var sekot olšūnas apaugļošana. Savukārt ekshibicionistam sēkla vienkārši izšļācas, un viss. Seksuālajā aktā jāgūst bauda un savstarpējas pozitīvas emocijas, bet te iejauktas bailes.
